Jau nākamgad Rīgas reģionā plānots ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti
foto: Evija Trifanova/LETA
Rīgas Starptautiskā autoosta.
Sabiedrība

Jau nākamgad Rīgas reģionā plānots ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks šodien pēc tikšanās ar atbildīgajām iestādēm pozitīvi novērtē vienotā sabiedriskā transporta ieviešanas progresu Rīgā un Pierīgā un norāda, ka tā ieviešana plānota jau nākamajā gadā.

Jau nākamgad Rīgas reģionā plānots ieviest vienoto...

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas. “Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi. Gribu izteikt atzinību valsts kapitālsabiedrībām, gan “Rīgas satiksme” par šo darbu, jo vēl nesen šķita, ka būs laikietilpīgs un piņķerīgs process,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

“Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Dins Merirands tikšanās laikā ieskicēja, kā darbosies jaunais modelis. Pirmkārt, šobrīd tas tiks ieviests kā pilotprojekts uz gadu, lai izvērtētu rezultātu un iedzīvotāju ieinteresētību. Paredzēts, ka to ik mēnesi izmantos ap 50 000 pasažieru. Otrkārt, tas darbosies vilcienu A zonā (galvenokārt Rīga, kā arī virzienā līdz Babītei, Dārziņiem, Baložiem, Vecāķiem, Jugla). Treškārt, kopīgās biļetes cena būs 2 eiro (1,5 eiro par 90 min laika biļeti “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļos un 0,5 eiro par biļeti vilcienā). Lai šo projektu īstenotu, ir jāuzsāk process saskaņošanai Ministru kabinetā, ko virzītu Satiksmes ministrija. 

Ratnieks un Pierīgas pašvaldību vadītāji norādīja, ka šobrīd paralēli šim posmam jau būtu svarīgi uzsākt darbu pie otrā posma – sistēmu paplašināt uz visu Pierīgu, lai sasniegtu mērķi – veicināt Pierīgas iedzīvotāju pārsēšanos no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu, dodoties uz Rīgu, kā arī Rīgas iedzīvotājiem, dodoties, piemēram, uz darbu Pierīgā.

Vienotās biļetes princips ļautu ar vienu biļeti ērti pārsēsties no viena transportlīdzekļa veida uz citu Rīgas un Pierīgas ietvaros. Tas nozīmētu, ka Pierīgas iedzīvotāji būtu vairāk motivēti, dodoties uz Rīgu, neizmantot privātos transportlīdzekļus un tādā veidā samazinot transporta plūsmu. Vienlaikus gan Rīgas dome, gan valsts apzinās, ka šāds princips nozīmēs lielāku līdzfinansējumu. 

Jau vairākus gadus Satiksmes ministrija strādā pie vienotās biļetes izstrādes. Tostarp tika izskatīts variants, ka vienotajā biļetē netiek iekļauta “Rīgas satiksme”, kam nepiekrīt arī Pierīgas pašvaldību vadītāji, uzsverot, ka galvenā mobilitāte ir Rīgas virzienā.

Šī gada 30.maijā norisinājās pirmā Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde kopā ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurā tika nolemts, ka līdz rudenim atbildīgās iestādes (“Autotransporta direkcija” un “Pasažieru vilciens”) sadarbībā ar “Rīgas satiksme” izstrādā solidārus vienotās biļetes finansēšanas principus, kas šobrīd ir viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem starp Rīgas pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām.

Sēdē piedalījās Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadība, kā arī iesaistīto iestāžu vadība - Dins Merirands, VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs, Jānis Golubevs, RP SIA “Rīgas Satiksme” valdes loceklis, Raitis Nešpors, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs. No Rīgas plānošanas reģiona puses tikšanos vadīja reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks. 

Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs.