Miris bijušais pasaules čempions šahā Boriss Spaskis, kurš "Gadsimta mačā" zaudēja kroni ekscentriskajam amerikāņu ģēnijam Bobijam Fišeram
Ceturtdien 88 gadu vecumā miris desmitais pasaules čempions šahā Boriss Spaskis. Vislielāko slavu Spaskis ieguva 1972. gadā, kad Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā savu šaha karaļa kroni centās aizstāvēt pret ģeniālo amerikāni Bobiju Fišeru — viņu sērija tika nodēvēta par "Gadsimta maču", kurā pēc vairāku gadu desmitu hegemonijas PSRS tika gāzta no šaha virsotnes.
Ceļā uz šaha čempiona titulu 1965. gadā Rīgā notikušajā pasaules čempionāta kandidātu turnīrā Spaskis ceturtdaļfinālā ar 6:4 pieveica igauni Paulu Keresu (1916-1975), pusfinālā ar 5,5:2,5 pārspēja Jefimu Gelleru (1925-1998) un bet finālā Tbilisi ar 7:4 sarūgtināja rīdzinieku, bijušo pasaules čempionu Mihailu Tālu (1936-1992), bet 1966. gadā notikušajā cīņā par pasaules čempiona titulu Maskavā ar 11,5:12,5 zaudēja Tigranam Petrosjanam (1929-1984).
Nākamajā ciklā 1968. gadā Suhumi Spaskis ceturtdaļfinālā atkal pārspēja Gelleru ar tādu pašu rezultātu 5,5:2,5, pusfinālā ar 5,5:2,5 Malmē pieveica dāni Bentu Larsenu (1935-2010), bet finālā Kijivā ar 6,5:3,5 pieveica Viktoru Korčnoju (1931-2016), nopelnot revanšu pret Petrosjanu, kurā 1969. gadā Maskavā viņš uzvarēja ar 12,5:10,5. Vēl pēc trīs gadiem nākamajās meistarsacīkstēs viņš atzina amerikāņa Bobija Fišera (1943-2008) pārākumu. 29 gadus vecais amerikāņu ģēnijs, kurš pirms tam nekad nebija uzvarējis Spaski, zaudējot trīs no piecām partijām, sakāva čempionu ar 12,5 pret 8,5, kaut gan zaudēja pirmās divas partijas.
Pēc 20 gadiem Dienvidslāvijā Spaskis ar Fišeru tikās vēlreiz, un arī šoreiz amerikānis, par spīti 20 gadu prombūtnei no profesionālā šaha aprites, izrādījās pārāks, uzvarot 10 partijās, zaudējot 5, bet 15 nospēlējot neizšķirti.
Ļeņingradā dzimušais Spaskis 1976. gadā emigrēja uz Franciju, un pēc diviem gadiem kļuva par Francijas pilsoni. kuru kopš 1982.gada pārstāvēja Šaha olimpiādēs. 2012. gadā viņš atgriezās Krievijā.
