
Krievu un baltkrievu sportisti Milānas olimpiskajās spēlēs? SOK dod norādes starptautiskajām federācijām

Iespējams, arī 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs varētu piedalīties krievu un baltkrievu sportisti. Kamēr Starptautiskā Olimpiskā komiteja vairākām starptautiskajām ziemas sporta veidu federācijām norādījusi uz iespēju ļaut tiem kā neitrāliem sportistiem startēt kvalifikācijās uz Milānas spēlēm, tikmēr Krievijā norāda uz sarunām ar SOK un apņēmību startēt Milānā pat zem savas valsts karoga.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā sankcijas pret krievu un baltkrievu sportistiem un komandu sporta spēļu komandām ieviestas sporta pasaulē. Ir sporta veidi, kuros krievi un baltkrievi var piedalīties kā neitrāli sportisti, piemēram, tenisā. Tādā sporta veidā kā paukošanā jau 2023. gadā pieņēma lēmumu ļaut šo valstu sportistiem piedalīties sacensībās, bet Starptautiskā Slidošanas savienība pagājušā gada decembrī ļāva krieviem piedalīties olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās.
Jau pirms Parīzes vasaras olimpiskajām spēlēm Starptautiskā Olimpiskā komiteja meklēja veidus, kā ļaut krievu un baltkrievu sportistiem startēt sacensībās. Beigās atsevišķos individuālajos sporta veidos krievi un baltkrievi piedalījās zem neitrāla karoga. Kopumā Parīzē startēja 15 krievu un 17 baltkrievu sportisti tādos sporta veidos kā kanoe airēšanā, riteņbraukšanā, mākslas vingrošanā, šaušanā, peldēšanā, taekvondo, tenisā, svarcelšanā un brīvajā cīņā.
Kā ziņo Zviedrijas medijs SVT, tad šobrīd SOK sāk vērsties pie ziemas sporta veidu starptautiskajām federācijām, norādot uz krievu un baltkrievu sportistu iespējamo pielaišanu kvalifikācijas sacensībām, kas ļautu pretendēt uz dalību 2026. gada ziemas spēlēs Milānā un Kortīnā.
Līdzīgi komandu sporta spēlēs, arī vairākos ziemas individuālajos sporta veidos kā biatlonā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā un citos krievu un baltkrievu sportistiem pastāv liegums startēt to rīkotajās starptautiskajās sacensībās. Tas arī nozīmētu, ka pie esošā stāvokļa šo valstu atlēti nestartētu šajos sporta veidos 2026. gada ziemas spēlēs, taču to mēģina labot SOK. “Nav tā, ka tiek norādīts – dariet šādi, vai citādi nesaņemsiet nekādu finansiālo palīdzību no mums. Taču viņi ir pietiekami skaidri norādījuši, ka vēlas atrast risinājumu, kas ļautu neitrāliem sportistiem piedalīties ziemas olimpiskajās spēlēs. Viņi to ļoti vēlas panākt,” kāds anonīms avots teica Zviedrijas medijam.
Medijam komentāru sniedzis arī Starptautiskās Biatlona savienības prezidents Olle Dālins. “Var teikt, ka SOK uzskata Parīzes spēles kā labu piemēru un vēlas līdzīgi rīkoties Milānas-Kortīnas gadījumā. Mūsu šī brīža lēmums ir, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti nevar piedalīties mūsu sacensībās, līdz ar to šis jautājums netiek diskutēts.” SVT vērsās pie komentāra pie SOK, taču tā interviju nesniedza, atbildot rakstiski, ka par neitrāliem sportistiem tiks lemts nākotnē. SOK gan minēja, ka Parīzes spēles bija veiksmīgas, neitrāliem sportistiem startējot plecu pie pleca ar citu valstu atlētiem.
Pagaidām nav arī pieņemts oficiāls lēmums saistībā par Krievijas hokeja izlases dalību Milānas spēlēs. Provizoriski krievu izlases atrodas dalībnieku sarakstā gan vīriešu, gan sieviešu turnīros, turklāt vīriešu sakarā tās dalības gadījumā tā atrastos vienā grupā ar Latviju (sporta likuma 17.1 pants aizliedz Latvijas komandu sporta spēļu izlasēm jebkādā statusā spēlēt pret Krieviju).
Starptautiskā Ledus hokeja federācija šī gada 4. februārī pieņēma lēmumu vēl neļaut Krievijas un Baltkrievijas izlasēm un komandām atgriezties tās rīkotajās sacensībās 2025./2026. gada sezonā, taču lēmumā nekas nav ticis teikts par olimpiskajām spēlēm. “Neatkarīgi no šodienas lēmuma, Starptautiskajai Ledus hokeja federācijai būs jāļauj Krievijai piedalīties starptautiskajos turnīros. Bez Krievijas pasaules čempionāta līmenis ir krities. Mēs šo lēmumu apstrīdēsim tiesā un gūsim uzvaru. Tāpat vēlos norādīt, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņems lēmumu saistībā ar Krievijas dalību 2026. gada ziemas olimpisko spēļu turnīrā,” pēc IIHF lēmuma teica Pāvels Burē.
Savukārt krievu medijam “Itar-Tass” Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs atklājis, ka krievi cīnīsies par iespēju startēt Milānas-Kortīnas spēlēs zem savas valsts karoga. “Mēs turpinām sarunas ar Starptautisko Olimpisko komiteju par komandas sportistu startēšanu olimpiskajās spēlēs. Mēs aizstāvēsim mūsu atlētu un olimpiskās komandas intereses. Panākt risinājumu šajā jautājumā gan prasīs papildus laiku.” Jāmin gan, ka drīzumā SOK mainīsies prezidents, jo termiņš noslēgsies Tomasam Baham. Uz viņa amatu kandidē veseli seši kandidāti, un katram no tiem ir sava nostāja Krievijas jautājumā.
2026. gada ziemas olimpiskās spēles Milānā un Kortīnā gaidāmas no 2026. gada 6. februāra līdz 22. februārim. No Latvijas dalību jau nodrošinājusi Latvijas hokeja izlase, bet citos sporta veidos kvalifikācija uz spēlēm notiek līdz pat nākamā gada janvārim.