FOTO: Raimonds Pauls, Māra Zālīte, "Labvēlīgais tips" un citi saņem Autortiesību bezgalības balvas

Kopš 1999. gada autoru biedrība AKKA/LAA apkopo ziņas par aizritējušā gadā un periodā līdz balvas pasniegšanai visdaudzveidīgāk izmantotajiem darbiem, par ko autoriem iekasēta atlīdzība. Tagad to palīdz darīt AKKA/LAA vienotās informācijas sistēma (AVIS). Autortiesību bezgalības balva (ABB) ir atgādinājums par ceļiem, kādos pasaulē laists darbs spēj aiziet, pat ja sākotnēji autors tādus nav pat iedomājies. Dzejolis iekrīt dziesmā, kas tāpat kā glezna vai fotogrāfija var iekļūt filmā vai videoklipā, stāsts var pārtapt lugā, scenārijā vai rokoperā, glezna vai tās daļa piepeši kļūst vajadzīga grāmatu māksliniekam vai muzejam, darbs var ieslīgt aizmirstībā uz gadu gadiem un tad atkal atdzimt iepriekš neparedzētā veidolā.

Daudzveidīgs izmantojums nenozīmē, ka darbs autoram bijis ienesīgs naudas izteiksmē. Turklāt jāņem vērā, ka AVIS uzrāda darījumus caur licenci, t.i., gadījumus, kad autoru darbu izmantotāji atļaujas par autordarbu atkārtotu izmantojumu kārtojuši caur biedrību AKKA/LAA, taču, uz balvu domājot, ņemam vērā arī ziņas par citu publicitāti. Biedrība AKKA/LAA ir starpnieks – no vienas puses, autori tai uzticējuši pārstāvēt savas tiesības, un, no otras puses, ir tie, kas autoru darbus vēlas izmantot un par to saņem atļauju – licenci. AKKA/LAA pārstāv visas radošās nozares – mūzikas, filmu, stāstu, lugu, vizuālo darbu un deju autorus.

2025. gada 18 laureāti: 

• rakstniece Zane Daudziņa ar grāmatu “Bērnudienas Komunālijā” (teksts un zīmējumi), kas 2024. gadā izdota apgādā “Zvaigzne ABC” nepieredzētā tirāžā – 23 000 eksemplāru, pieejama arī e-grāmatas formātā, 2025. gadā Tauno Noulika tulkojumā izdota igauņu valodā ar nosaukumu “Lapsepolv kommunaalias”, tiek tulkota lietuviešu un ukraiņu valodā, pieejams arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas digitāls audioieraksts (2024, lasa Dina Kāgane-Kovaļova); fragmenti lasīti “Radio mazajā lasītavā”;
• komponists Raimonds Pauls un rakstniece, dzejniece Māra Zālīte ar mūziklu “Meža gulbji”, kas pirmoreiz iestudēts Dailes teātrī (pirmizrāde 1995. gada 15. novembrī), mūzikla fragmenti atskaņoti dažādos koncertos, dziesmas ierakstītas audiokasetēs un CD; 2005. gadā izrādīts kā koncertuzvedums Dailes teātra I Vasaras festivālā Stāmerienā, mūzikla librets iekļauts TILDES uzturētajā portālā www.letonika.lv., 1996. gadā Raimonda Paula “Meža gulbju” dziesmu koncertuzvedumu iestudējis un ieskaņojis Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte”, 2016. gadā darbs “Meža gulbji” koncertvariantā tika uzvests Jelgavā, dziesmas izmantotas arī citu teātru iestudējumos, piemēram, 2013. gadā Liepājas Katoļu pamatskolas iestudējumā, 2024. gadā teātra “MA Event” muzikālajā izrādē “Meža gulbji” (17.09.2024.), jaunā interpretācijā un ar papildu darbiem atjaunots iestudējums Dailes teātrī (pirmizrāde 2024. gada 29. novembrī);
• fotogrāfs Leons Balodis – ar darbu spilgtu un daudzveidīgu izmantojumu: ēterā raidīti darbi, kas 2023. gadā reproducēti un iekļauti LTV dokumentālajā filmā “Dzejnieks un Auķis”, režisors – Guntis Lēmanis, reproducētas fotogrāfijas no sērijas “Rīgas panorāma”, darbu iekļaušana LTV raidījumos “Personība. 100 g kultūras” un “Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras”, fotogrāfijas no 1988. gada Tautas frontes dibināšanas kongresa reproducētas LR Saeimas izstādē, fotogrāfija ““Čikāgas piecīši” 1989. gada Mežaparka koncertā” publicēta     studenšu un studentu korporāciju žurnālā “Universitas”;
• mākslinieks Andris Eglītis –  ar darbu spilgtu un daudzveidīgu izmantojumu: mākslasdarbu “Lietu kārtība”, “Liene”, “Meitene”, “Tēvs”, “Zemes darbi”, darbi no sērijas  “Dzīves apstākļi” iekļaušana LTV raidījumos “Personība. 100 g kultūras” un “Garainis”, darbu publiskošana Latvijas Nacionālās bibliotēkas portālā periodika.lv, mākslasdarbi izmantoti Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” (LNOB) un Latvijas Leļļu teātra izrādes “Zelta zirgs” scenogrāfijā, pēcāk raidīti LTV, darbi retranslēti kabeļtelevīzijās, vērienīga izstāde  “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 24.08.2024.–03.11.2024;
• animācijas filmas “Straume” autori – filmas mākslinieks Gints Zilbalodis, kopā ar Matīsu Kažu arī scenārija autors, kopā ar Rihardu Zaļupi – arī mūzikas autors: pasaules pirmizrāde 2024. gada 22. maijā, 77. Kannu kinofestivālā, kur tā kļuva par vienu no festivāla favorītēm gan skatītāju, gan kritiķu vērtējumā. Nacionālā pirmizrāde – 2024. gada 28. augustā; 82. "Zelta globusa" balva un 97. Kinoakadēmijas balva kategorijā “Labākā animācijas filma”, 2025. gada janvārī “Straume” kļūst par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros; * mūzika ierakstos, arī simfoniskā orķestra sniegumā, t.sk. ASV Sietlas Benarojas koncertzālē un Sandjego; “Latvijas pasts” izdevis animācijas filmai “Straume” veltītu pastmarku un aploksni; * “Brain Games” galda spēle “Straume/Flow” 8+; * varoņu skulptūras Rīgas pilsētvidē; * sienas gleznojumi/murāļi Varšavā, Sidnejā un citviet;
• grupa “The Sound Poets” – dziesmas “Pie vienas uguns” mūzikas un teksta autori Jānis Aišpurs, Pēteris Lunde, Kārlis Josts, Normunds Lukša, Undīne Balode: tā, kopš reģistrēta 2022. gadā,  skanējusi koncertos, pārtapusi ierakstos, kas atskaņoti arī publiskajā telpā, raidīta Latvijas radiostaciju un TV ēterā, toskait arī kabeļtelevīzijās, un ir pieejama internetā, t.sk. vietnē akordi.lv un tiešsaistes platformās;
• horeogrāfs Jānis Purviņš un tautasdziesmas teksta mūzikas autore Sniedze Jansone ar deju “Nerejati, ciema suņi”, kas reģistrēta tālajā 2001. g., iekļauta Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas zelta fondā, taču tieši pēdējā laikā dejotājus un publiku plaši priecējusi gan liela un maza formāta koncertos, gan videoierakstos, tāpat demonstrēta televīzijas kanālos, retranslēta kabeļtelevīzijās un pieejama internetā;
• grupa “Labvēlīgais tips” – tekstradis Andris Freidenfelds, viņš arī mūzikas autors kopā ar Normundu Jakušonoku un Ģirtu Lūsi ar dziesmu “Aiz mums ir Sarkandaugava”: svaigi reģistrēta 2024. gadā, 1. aprīlī  laista klajā, skanējusi koncertos, t.sk. grupas fanu salidojumā Saulkrastu estrādē “Tiekamies pie FREDA Saulkrastos” tā paša gada 29. jūnijā, pārtapusi ierakstos, atskaņota publiskajā telpā, raidīta Latvijas radio un TV ēterā, arī kabeļtelevīzijās, ir pieejama internetā, t.sk. tiešsaistes platformās.

Pieminot bezgalību, autori saņem naudas balvu – katrs 888 eiro ¬– un piemiņai – metālmākslinieka Arvīda Endziņa apdarinātu smilšu pulksteni. Balvas nodrošina AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonds.