Ainars Virga jau desmit gadu nav bijis reibumā un priecīgs, ka beidzot saprotami runā: "Tā problēma bija galvā"

Kā klājas šai vasarā? Daudz koncertējat?

Man patīk, ka šovasar ir brīnišķīgi laikapstākļi – nav karsts. Un, jā, koncertējam ar "Līviem" regulāri. Liela daļa dzīves paiet pārbraucienos pa Latviju.

Un ikdienā pa Liepāju arvien braukājat ar velosipēdu?

Jā, nu jau ir kāds ceturtais. Pats to vēl taisu pēc sava prāta. Ir procesā.

Velosipēdu meistarošana jums ir tāds kā vaļasprieks?

Jā. Bet vispār mani vienmēr aizrāvis kino.

Kā tas izpaužas? Bieži ejat uz kinoteātri?

Nē, kinoteātrī jau tikai vecas filmas rāda.

Kā reiz pretēji – kinoteātrī taču rāda pašas svaigākās. Vai tad pie jums, Liepājā, ir citādāk?

Nudien nezinu, kādas filmas tagad rāda Liepājā. Bet kādreiz, kad vēl gāju, tad vienmēr bija vecas. Es filmas skatos internetā.

Un kas priecīgs jūsu dzīvē?

Visa dzīve viens prieks. Man bēdu nav.

Laikam prieku dod arī sievietes, ko jūs kā rokmūziķis bieži apskaujat fotografējoties?

Jā, bet gadās arī pārpratumi, jo tad presē mani liek ar visādām dāmām, ziņojot, ka man ir jaunas attiecības! (Smejas.)

Bet jums kā vīram labākajos gados tas jau ir pat kompliments, ka šādas mīlas tēmas “pievelk klāt”! Tātad jūs uztver aizvien kā vīrišķīgu vīrieti!

Tādā ziņā jā. Tomēr nav patīkami par sevi lasīt nepatiesas ziņas. Ir gadījies, ka runāju ar reportieri, un sanāk vilšanās, jo žurnālists ir tieši tos pašus manis sacītos vārdus salicis citā kontekstā, radot pilnīgi citādu nozīmi manis teiktajam.

Starp citu, vizuāli izskatāties lieliski! Pat jaunāks nekā pirms desmit gadiem! Veselīgs dzīvesveids, sportiskās aktivitātes?

Jā, beidzot vairs neesmu resns.

Vai tad bijāt resns? Pats tā jutāties?

Jā.

Tas bija alkohola problēmu dēļ?

Tad vispār biju ārpus normālas kategorijas. Tagad izskatos apmēram tā, kā vajag. Visas problēmas ir galvā. To nu zinu.

Cik ilgi jau izdevies atturēties?

Neesmu skaitījis. Godīgi sakot, mani tas neinteresē. Bet, ja tā jautājat, nu būs jau kādi desmit gadi, kopš neesmu piedzēries un sēdējis “uz korķa”. Man tagad tiešām ir labi.

Ir cilvēki, kas ar alkoholismu cīnās gadiem, katru dienu domājot – šī diena man ir jāiztur! Tad tam kritiskajam slieksnim esat ticis pāri?!

Protams!

Bija periods, kad ļoti neskaidri runājāt. Pat tad, kad bijāt skaidrā prātā. Vispār žurnālisti satraucās, kad bija jāplāno ar jums kāda intervija, jo jūsu sacītais bija patiešām grūti saprotams. Šodien katrs jūsu vārds izskan skaidri un nepārprotami!

Taisnība. Arī pats to esmu piefiksējis. Tā problēma bija galvā. Beidzot jūtos tā, ka dzīvoju kvalitatīvu dzīvi.

Kā domājat, cik kilogramu svara esat nometis?

Neesmu sekojis līdzi. Man nav svaru mājās. Bet vēders man tiešām bija resns. Nu tā vairs nav. Un labi, ka seja svara zaudēšanas dēļ palikusi gluda, ka āda nav sačokurojusies. Īpašas diētas neievēroju – ēdu tikai to, kas man garšo, un neēdu to, kas negaršo.

Tad alkoholu vispār nedzerat vairs nemaz?

Nu, es mierīgi varu iedzert vienu glāzi šampanieša kādos svētkos vai šņabja, vai visīša šotu. Vairāk man nav vajadzības un vēlēšanās. Izturos atbildīgi pret sevi un nelaižos dzerstiņā, kā kādreiz, kad nekādas robežas neievēroju.

Atbrīvošanās no alkoholisma ir tikai katra paša spēkos – par to esmu pārliecinājies. Citi nevar te palīdzēt. Vēl šodien atminos, kā gāju pirms tiem aptuveni desmit gadiem pa ielu Liepājā un pēkšņi apjautu – es neesmu dzēris jau veselu nedēļu! Un es tik labi gan fiziski, gan emocionāli jutos! Novērtēju, ka esmu izticis bez kārtējā plosta, bez tās mokošās paģiru sajūtas... Domāju, ka kaut kāds nopelns šai lietā bija arī manai sievai Anijai, kura ar savu mīlestību kompensēja to, ko iepriekš meklēju alkoholā. Pavisam noteikti.