Latvija izvirza Mārtiņu Kazāku ECB viceprezidenta amatam

Finanšu ministrijai (FM) un Ārlietu ministrijai valdība uzdeva, koordinēti sadarbojoties, lobēt Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Tāpat FM uzdots informēt Eiropas Savienības (ES) Padomi par Latvijas izvirzīto kandidātu ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Saskaņā ar Līgumu par ES darbību ECB valdē ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri locekļi. Valdes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos locekļus pēc ES Padomes ieteikuma, ko tā sniedz pēc apspriedes ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu no izvirzītajiem kandidātiem - personām ar nevainojamu reputāciju un profesionālo pieredzi monetāros vai banku jautājumos.

ECB valdes locekļu amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai ES dalībvalstu pilsoņi var būt par ECB valdes locekļiem. ECB valdē līdz 2027. gada beigām, ņemot vērā esošo valdes locekļu pilnvaru laikus, būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tajā skaitā valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Esošā ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada maijā, tāpēc Latvijai ir iespēja izvirzīt savu kandidātu ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Gindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

FM norāda, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka Kazāka virzīšana ECB vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. "Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības (ES) institūcijās," pauž Ašeradens.

FM norāda, ka Kazāks atbilst visām Līguma par ES darbību prasībām amatam, tostarp viņam ir nevainojama reputācija un izcila profesionālā kvalifikācija monetāro un banku jautājumu jomā.

FM skaidro, ka ECB valdes priekšsēdētāja vietnieks ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Vietnieks īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.

Jau ziņots, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu šā gada februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja uz otru pilnvaru termiņu.

Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē - diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē - maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.

Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents "International Research and Exchanges Board" (IREX) Rīgas birojā.

Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā ("Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London").

No 2005. gada Kazāks bija "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010. gada līdz 2018. gada augustam - "Swedbank" grupas galvenā ekonomista vietnieks, "Swedbank Latvija" galvenais ekonomists un "Swedbank" grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.

Kazāks kopš 2018. gada augusta bija Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019. gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu