Raidorganizāciju asociācija: laiks domāt par azartspēļu reklāmu aizlieguma atcelšanu
Saeimai atlikušajā pilnvaru termiņā ir jāpieņem lēmumi, kas ilgtermiņā dotu pozitīvu efektu Latvijas mediju uzņēmējdarbības videi, tostarp vajadzētu diskutēt par azartspēļu reklāmu aizlieguma atcelšanu, uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA).
Kā aģentūrai LETA pavēstīja LRA izpilddirektors Kristers Pļešakovs, Latvijas Reklāmas asociācijas dati liecina, ka 2024. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 92,9 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2014. gadā reklāmas tirgus bija 75,63 miljoni eiro. Tādējādi reklāmas tirgus desmit gados ir audzis par 23%, būtiski atpaliekot no inflācijas. "Tātad patiesībā tirgus reālā vērtība šajā laikā ir sarukusi," secina asociācijas izpilddirektors.
Viņš atzīmē, ka šie skaitļi aptver tikai vietējo mediju segmentu. Reālais reklāmas tirgus ir daudz lielāks - būtisku daļu reklāmas ienākumu saņem tādas globālās platformas kā "Google", "Meta", "YouTube", "TikTok" un citas. "Tās gūst peļņu Latvijā, bet praktiski neveido ekonomisko pienesumu, nenodarbina cilvēkus un neiegulda Latvijas vietējā satura radīšanā," norāda Pļešakovs.
Latvijas Reklāmas asociācijas aplēses liecina, ka ārzemju medijos 2024. gadā no Latvijas nonāca 112 miljoni eiro. Pļešakovs uzskata, ka tas ir liels apjoms, un daļu no tā var un ir jāatgriež Latvijas mediju ekosistēmā, tādējādi atbalstot vietējā satura radīšanu.
Pēc Pļešakova teiktā, Latvijā reklāmas regulējums ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā. "Formāli tas tiek pamatots ar sabiedrības interešu aizsardzību. Taču realitāte ir cita - auditorija šos reklāmas vēstījumus tāpat redz un dzird - tikai caur ārvalstīs reģistrētiem kanāliem vai globālajām digitālajām platformām, kas Latvijas ierobežojumiem nav pakļautas," viņš novērojis.
Viņš uzsver, ka mazāki ienākumi medijam nozīmē mazāk investīciju redakcijās un saturā - mazāk neatkarīgas žurnālistikas, mazāk kvalitatīvu raidījumu un mazāk oriģinālsatura latviešu valodā. "Tukšumu aizpilda lētāks, importa saturs, kam ar Latvijas interesēm bieži vien ir maz kopīga," stāsta Pļešakovs. Viņš uzsver, ka ilgtspējīgi risinājumi ir tādi, kas ir pašpietiekami. Tāpēc, pēc viņa domām, fokusam ir jābūt uz apstākļu radīšanu, kas uzlabo Latvijas mediju spējas ģenerēt ieņēmumus.
Asociācija aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju "nevilkt garumā ar grozījumiem", kas atceltu aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Tāpat asociācija aicina sākt racionālu diskusiju par azartspēļu pakalpojumu reklāmas aizlieguma atcelšanu Latvijas medijos.
Jau vēstīts, ka Saeima šā gada februārī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas tostarp paredz atcelt patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu. Ekonomikas ministrija, kas likumprojektu izstrādāja, apgalvo, ka nepieciešams atcelt patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu, jo tādējādi tiks veicināta konkurence nozarē.
Savukārt azartspēļu reklāmu aizliegums Latvijā ir spēkā kopš 2006. gada.
