Banku ekonomisti: par spīti bezdarba pieaugumam, ekonomikā joprojām vajag darbaspēku

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka aktīvāka kandidātu meklēšana un pieņemšana darbā ir saistīta ar reālo aktivitāti uzņēmumos, jo tiem pieaug arī izlaide. Turklāt nodarbināto skaita palielinājums varētu liecināt arī par uzņēmumu plāniem ilgākā termiņā, ņemot vērā, ka īslaicīgu pieaugumu izlaidē varētu nodrošināt ar vidējās slodzes kāpināšanu, kas saglabājas zem iepriekšējā gada līmeņa.

Latvijas Bankas ekonomists vērš uzmanību, ka ir palielinājies bezdarbnieku īpatsvars, kuri darba meklējumos ir līdz trīs mēnešiem. Tā kā vienlaikus uzlabojas nodarbinātība, tas liecina par to, ka iepriekš neaktīvie iedzīvotāji sāk aktīvāk lūkoties pēc darba iespējām. Savukārt reģistrēto vakanču skaits trešā ceturkšņa mēnešos saglabājas stabils, kas norāda uz to, ka pieprasījums pēc darbaspēka ir noturīgs, pat palielinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam darba tirgū.

Pašlaik viens no darbaspēka avotiem ir pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji, kuru ekonomiskās aktivitātes līmenis darba tirgū turpina ievērojami pieaugt, atzīmē Migunovs. Nodokļu atvieglojumi pensionāriem un iespējas strādāt nepilna laika darbu ir veids, kā iegūt papildienākumus. Arī jaunieši, kuru skaits darba tirgū palielinās vecumstruktūras dēļ, nedaudz atvieglo darbaspēka trūkumu. Turklāt īstermiņā varētu palīdzēt arī sāktā optimizācija sabiedriskajā sektorā, no kura atbrīvotais darbaspēks varētu virzīties uz privāto sektoru, uzskata Migunovs.

Arī operatīvie dati par ceturto ceturksni norāda uz noturīgu pieprasījumu pēc darbaspēka, informē Migunovs. Reģistrētais bezdarbs oktobrī saglabājies zems, un uzņēmēju nodarbinātības gaidas pārsvarā bija augšupvērstas. Taču darba tirgus strukturālo atšķirību un ierobežotu darbaspēka rezervju dēļ atrast kandidātu ar atbilstošām prasmēm kļūs arvien sarežģītāk, ko ilgtermiņā pasliktina arī demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju novecošanās, secina ekonomists.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka, lai arī ziņa par to, ka trešajā ceturksnī pieaudzis bezdarbs, varētu šķist slikta zīme par ekonomikā notiekošo, tā drīzāk varētu liecināt par nelielu iedzīvotāju nākotnes vērtējuma uzlabošanos par darba iespējām.

Ekonomista ieskatā galvenā ziņa ir, ka trešajā ceturksnī darba meklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir pieaudzis par 2500 jeb 4%. Primāri tas ir noticis uz vīriešu rēķina, kuru darba meklētāju skaits palielinājies par 3700, bet sieviešu samazinājies par 1200. Gašpuitis norāda, ka varētu šķist, ka tas ir noticis uz darba vietu zaudēšanas rēķina, tomēr tā nav, jo nodarbinātība trešajā ceturksnī pieauga. Šajā periodā bija nodarbināti 892 100 iedzīvotāji, kas ir par 2700 vairāk nekā otrajā ceturksnī. Tas viss noticis uz neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina, kuru skaits sarucis par 6600.

"Tā ir laba pazīme, ka iedzīvotāji sākuši saredzēt iespējas un iesaistīties darba tirgū un kļuvuši ekonomiski aktīvi. Ne visiem uzreiz izdodas atrast darbu, kā dēļ daļa nododas darba meklējumiem. Jācer, ka vilnis turpināsies un iedzīvotāju aktivizēšanās turpināsies," pauž Gašpuitis.

Tikmēr arī ekonomikas izaugsmes paātrināšanās sola iespēju pieaugumu, atzīmē ekonomists. Viņaprāt, lielākās nodarbinātības pieauguma iespējas sola apstrādes rūpniecības un būvniecības izaugsme, bet pakāpeniska patēriņa aktivizēšanās sniegs iespējas arī pakalpojumos. Tomēr Gašpuitis uzskata, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem - iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku - saglabāsies, kur jāpiestrādā abām pusēm, noteiktos aspektos piepalīdzot arī valstij.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzīst, ka jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati pārsteidza ar bezdarba kāpumu. Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis pakāpās līdz 6,9%. Tas ir nedaudz augstāk nekā iepriekšējā ceturksnī un arī pārsniedz to līmeni, kāds bija gadu iepriekš. Bezdarbnieku skaits ir audzis par 3200, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni. Tai pat laikā reģistrētais bezdarbs ir teju visu laiku zemākajā 4,7% līmenī.

Buceniece gan vērš uzmanību, ka pēdējā laikā mazāka bezdarbnieku daļa reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, tāpēc faktiskā un reģistrētā bezdarba dati var uzrādīt atšķirīgas tendences.

Tomēr šoreiz faktiskā bezdarba kāpums neliecina par darba tirgus vājināšanos, uzsver Buceniece. Vienlaicīgi novērojams būtisks pieaugums - par 15 200 - to iedzīvotāju skaitā, kas iepriekš bija neaktīvi un vēlējās iesaistīties darba tirgū. Turklāt liela daļa no viņiem šajā periodā arī iekārtojās darbā. Nodarbināto skaits gada laikā palielinājās par 12 000, un nodarbinātības līmenis sasniedza 65,2%.

Tas nozīmē, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem strādāja, atzīmē Buceniece. Nedaudz augstāks īpatsvars vēsturiski pieredzēts vien 2018.-2019. gadā. Ekonomistes ieskatā tā ir laba ziņa darba devējiem un ekonomikai, ņemot vērā, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina samazināties un vidējā darbinieka vecums pieaug.

Tas, ka lielāks īpatsvars iedzīvotāju iesaistās darba tirgū, darba devējiem palīdz labāk aizpildīt vakances, skaidro Buceniece. Pēc viņas teiktā, ne vienmēr pieprasītās un piedāvātās prasmes sakrīt, un, jo saspringtāks darba tirgus, jo darba devēji vairāk izjūt atbilstoša darbaspēka trūkumu. Šobrīd aptuveni 15% uzņēmumu aptaujās norāda, ka izaicinājumi atrast piemērotus darbiniekus kavē uzņēmuma attīstību, bet ir nozares, kur šis rādītājs ir par kārtu augstāks. Piemēram, informācijas pakalpojumu nozarē tas sasniedz 39%.

"Swedbank" prognozē, ka ekonomika turpinās augt, attiecīgi darba tirgus kļūs vēl saspringtāks un bezdarba līmenis atkal samazināsies. Attiecībā uz nodarbinātību gaidas atšķiras pa nozarēm, kopumā skats ir piesardzīgs ar minimālu optimisma devu.

Uzņēmēju aptaujās redzams, ka pakalpojumu sektorā un būvniecībā strādājošie uzņēmumi sliecas par labu darbinieku skaita palielināšanai tuvākajos mēnešos, informē Buceniece. Turklāt būvniecībā ar nodarbinātību saistītais optimisms ir augstākais kopš 2019. gada pavasara. Savukārt apstrādes rūpniecības un mazumtirdzniecības nozarēs vērojama piesardzība, kas var būt saistīta ar globālo nenoteiktību un snaudošo mājsaimniecību patēriņu.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš secina, ka vairāki svarīgi darba tirgus rādītāji trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojušies. Vissvarīgākais - par 12 000 ir palielinājies strādājošo skaits. Tas ir sasniedzis 892 000 cilvēku, kas ir lielākais skaits kopš 2022. gada trešā ceturkšņa.

Strautiņa ieskatā tas nozīmē, ka demogrāfija darba tirgū ne vienmēr ir nolemtība, vismaz kādu laiku. Spriežot pēc Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona nodarbinātības līderu snieguma, šis "vismaz kādu laiku" vēl var turpināties. Nodarbinātības līmenis 15-74 gadus veco kopskaitā sasniedzis 65,2%, vēl nedaudz atpaliekot no pirmspandēmijas augstākā punkta 2019. gada trešajā ceturksnī jeb 65,6%.

Salīdzinājumā ar laiku pirms gada ir ievērojami, par 15 200, pieaudzis ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Strautiņš domā, ka tam var būt divi izskaidrojumi - ekonomikas izaugsme palielina cerības atrast darbu, savukārt algu pieaugums padara darba sākšanu pievilcīgāku. Strautiņš atgādina, ka par spīti ievērojamai inflācijai, reālās algas Latvijā aug. Šī procesa spoguļattēls ir tas, ka ekonomiski neaktīvo skaits ir samazinājies par 4%.

Vienlaikus ir nedaudz pieaudzis darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais darba meklētāju īpatsvars - no 6,7% pirms gada līdz 6,9% šogad. Strautiņš uzskata, ka šo skaitli var interpretēt divos veidos. Viens - cerības uz darba atrašanu pieaugušas, bet uzņēmumi nav spējuši visas šīs cerības piepildīt. Otrs izskaidrojums - privātmāju būves aktivizēšanās dod iespēju vairāk iespēju strādāt nereģistrēti, par taisnīgu atlīdzību palīdzot cilvēkiem, kas to dara "pašu spēkiem".

Strautiņš uzskata, ka otrajai versijai par labu liecina tas, ka reģistrētais bezdarbs kopš septembra ir nepieredzēti zemā līmenī. Reģistrētais bezdarbs jau divos "ne-Rīgas" reģionos ir ļoti tuvs četriem procentiem, tā ir Vidzeme (4,2%) un Zemgale (4,3%). Arī jau iepriekš publicētie uz aptaujām balstītie mēnešu darba meklētāju īpatsvara dati rāda nelielu bezdarba samazinājumu, atgādina Strautiņš. Tajos vidējais līmenis jūlijā - septembrī bija 6,4%, salīdzinot ar 6,7% pirms gada.

"Arī ekonomiskā situācija kopumā noteikti nav bezdarba pieaugumu veicinoša. Trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēl tikai būs, bet jau pieejamie detalizētie dati liecina, ka vairākumā nozaru varētu būt bijis pieaugums, izņemot lauksaimniecību un mežsaimniecību, iespējams, arī transportu, izglītību un medicīnu, kur tas tūlītēji neietekmēs strādājošo skaitu," skaidro Strautiņš.

Viņš norāda, ka nav pieejami trešā ceturkšņa dati par nodarbinātību nozarēs, bet otrā ceturkšņa dati rāda, ka aizņemto darba vietu skaits auga. Pavisam bija kāpums par 0,2% jeb 1553 darbavietām. Strautiņš atzīst, ka tas nav daudz, nelielajā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vien pieaugums ir lielāks (2207), tāpat arī kritums transportā (mīnus 2795 darbavietas) un tirdzniecībā (mīnus 2087) ir lielāks. Arī celtniecībā izmaiņas (pieaugums par 1604) ir lielākas. Samazinājums ir lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (par 1,3%), apstrādes rūpniecībā (par 0,9%).

Ekonomists secina, ka šajos datos ir nojaušami izmaiņu iemesli. Strautiņš skaidro, ka dabas resursu nozarēm šogad kaitēja laika apstākļi, savukārt lielo darbavietu samazinājumu šogad augošajā tirdzniecībā, ko galvenokārt virza mazumtirdzniecība (mīnus 1583), acīmredzot nosaka pašapkalpošanās kasu izplatīšanās.

Savukārt transporta nozari turpina ietekmēt tranzīta apjomu samazināšanās, skaidro Strautiņš. Lai arī tā faktiski jau ir beigusies, uzņēmumi turpina pielāgoties jaunajai situācijai. Par celtniecību ekonomistam viss ir skaidrs - te gan darbojas Eiropas Savienības fondu cikls, gan likmju krituma un ienākumu pieauguma ietekme uz mājokļu tirgu. Rūpniecības dati rada iespaidu, ka uzņēmumu personāla politikā atspoguļojas pērnā gada slikto rezultātu ietekme uz metālapstrādi (mīnus 609 darbavietas) un minerālu izstrādājumu ražošanu (mīnus 470).

Kopumā labāk otrajā ceturksnī darbavietu skaits auga pakalpojumos, samazinājās preču nozarēs, kas atbilst kopējai makro ainai šī gada sākumā. Strautiņš sagaida, ka līdz ar rūpniecības un celtniecības tālāku aktivizēšanos tās aktīvāk cīnīsies par savu vietu darba tirgū.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem Darbaspēka apsekojuma rezultātiem Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā un par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vīriešiem bezdarba līmenis šogad trešajā ceturksnī bija par diviem procentpunktiem augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 7,9% un 5,9%.

2025. gada trešajā ceturksnī 66 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni ir pieaugums par 3200 jeb 5,1% un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir kāpums par 2500 jeb 4%.