Astoņas interesantas idejas ceļojumam. Šarmants valdzinājums pie pašas Polijas robežas
Lai gan daudzi tūristi jau labi izpētījuši Čehiju, kas patiesībā ir vien 12 stundu braucienā no Rīgas, vairums izvēlas doties pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem — Prāga, Karlštejnas pils, Kutna Hora, Karlovivari... Tomēr ne mazāk interesanti būtu iepazīt īsto Čehijas dziļumu — Hradeckrālovas novadu (Hradec Králové), kur jūs gaida pozitīvu emociju un spilgtu iespaidu trieciendeva. Ja jūs mīlat dabu, fiziskās aktivitātes svaigā gaisā un vienlaikus esat alus fans — tā ir istā vieta tieši jums.
Nosaukums Hradeckrālove (tā sauc ne vien novadu, bet arī tā lielāko pilsētu) tiek tulkots “Karalienes pilsēta”. Kā vēsta kāda leģenda, savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties tam, ka savulaik bijis princeses piederīgs. Pēc citas versijas, vairākus gadsimtus tas kalpojis par atraitņu čehu karalieņu rezidenci. Te valdīja miers un drošība: meži, kalni, upes, mazas, mājīgas pilsētiņas. Un tas viss pie pašas Polijas robežas. Nezinu, kā atraitnes pavadīja laiku, bet mūsdienu tūristam te ir ko darīt - lieliski iekārtoti kalnu slēpošanas kūrorti, nacionālie parki, neskaitāmas iespējas gājēju, velosipēdu, ūdens tūrismam, pilis, cietokšņi... Tomēr šoreiz iztiksim bez pilīm — to netrūkst arī citos Čehijas reģionos.
Romantiskais purvs un Čehijas Fudzi
Hradeckrāloves novada teritorijā ir daudz dabas apskates objektu. Galvenā no tām ir Krkonošes nacionālais parks, kurā pastāv īsta kalnu ekosistēmu mozaīka. Uzkāpiet Melnajā kalnā (Černa Hora) ar funikuleru — visapkārt grezni skati ar mežiem un pļavām. Bet augšā jūs negaidīti sagaidīs... purvs, kas ļoti līdzinās mūsu Ķemeriem, tikai kalnu ielokā. Fonā — Sņežka kalns (Snéžka), piramīdas veidolā, skaists kā japāņu Fudzi. Tas ir Čehijas augstākais punkts, 1603 metrus virs jūras līmeņa.
Lejā no kalna — ar vējiņu
Slēpošanas kūrortā Černa Hora pirmo reizi izmēģināju jaunu pārvietošanās līdzekli — “kolobežku”. Angliski to sauc par “skuteru”, bet latviski tas drīzāk ir “skrejritenis”, jo tam nav ne motora, ne pedāļu, tikai bremzes. Izmanto, lai nobrauktu no kalna pa serpentīnu — līdzeklis ripo pa inerci no augšas uz leju, bet tu tikai nedaudz piebremzē, lai neizlidotu no trases. Patiesībā tas nemaz nav sarežģīti. Ja ir kaut mazākās iemaņas braukt ar velosipēdu, tieciet galā.
Pastaiga virs kokiem
Šis futūristiskais milzis apgāzta zvana veidā ir koka gājēju tornis. Šo izzinošo atrakciju Janske Lazne apvidū sauc par “Celiņu virs koku galotnēm” (Stezka korunami stromü). Ceļš pa spirāli augšup aizņem minūtes 15-20, bet, ja ar papildu izklaidēm (lēkšana tīkliņā, fotografēšana uz caurspīdīgas grīdas, apkārtnes aplūkošana binoklī), tad arī stunda. Lejā var nokāpt tajā pašā maršrutā, bet var 20 reizes ātrāk — pa cauruli kā akvaparkā. Torņa virsotnē iemīlējušies pāri atstāj slēdzenes. Starp citu, zvaniņa forma šim objektam nav nejauša — tieši šis zieds ir Krkonošes nacionālā parka firmas augs.
Viesnīca kā no trillera
Viesnīcā “Bouda Mama” Krkonošes parka sirdī (Pec pod Sněžkou ciematā) ir labi uzņemt šausmu filmas par tūristiem, kuri nokļuvuši kalnos negaisa laikā. Īpaši romantiski šeit ir ziemā, kad visu apkārtni klāj sniegs. Taču arī zaļajā gadalaikā skati šeit ir fantastiski. Šeit var nokļūt tikai ar speciālu transportu, ko nodrošina viesnīca. Sava mašīna būs jāatstāj kalna pakājē. Pati viesnīca ir diezgan pieticīga, bet ar lielisku SPA. Un galvenais — te ir pašiem sava alus darītava “Pecky pivovar”! Starp citu, ar Budu viesnīcas nosaukumam nav nekāda sakara. Čehu valodā “bouda” nozīmē to pašu, ko pie mums — būda.
Pilsēta klintīs
Viena no iespaidīgākajām vietām ne tikai šajā reģionā, bet visā Čehijā ir Prahovas klintis (Prachovske skály). Tās atrodas gleznainā dabas rezervātā, kas pilnībā attaisno savu nosaukumu “Čehu paradīze” (Český ráj). Neparasti skaista daba, pasaku mežs, majestātiskas klintis un gaiss, ko gribas aizvest mājās kā suvenīru. Tūristiem tiek piedāvāti vairāki dažādas sarežģītības maršruti. Te nav jābūt alpīnistam. Klintīs izcirsti pakāpieni un ir margas — pārvietoties ir viegli un vienkārši, par ko ieejā ņem 150 kronas (6 eiro). Šur tur nākas spraukties šaurās “peļu gaitās”, bet tas pat ceļ pašapziņu: nav iestrēdzis — tātad pagaidām labā formā.
Bērnu paradīze
Blakus Prahovas klintīm ir maza pilsētiņa Jičina (Jičín). Te dzīvojis bērnu rakstnieks Vāclavs Čtvrteks, uz kura grāmatiņām izaugusi ne viena vien čehu paaudze. Septembrī šeit notiek piecu dienu bērnu svētki, kad visa pilsēta pārģērbjas par pasaku varoņiem. Visvairāk mani pārsteidza vietējās bērnu atrakcijas. Globalizācijas laikmetā, kad pat šūpoles un karuseļi visā pasaulē izskatās vienādi, čehi pamanās saglabāt savu identitāti.
Kalnu alus
Čehijā alus ir vairāk nekā nacionālais dzēriens. Tā ir nacionālā reliģija un dzīvesveids. Ar alus glāzi cilvēki sēž sanatorijas hallē. Ar alu izstaipās pēc enerģiskas pastaigas pa nacionālo parku. Un, protams, uzkāpjot kalnā, viņiem arī nepieciešams alus. Sņežkas kalna augstumu (1603 m) atcerēties ir ļoti viegli. Pirmie divi cipari ir viens no vietēja alus nosaukumiem. Šajos kalnos pat ir speciāls alus maršruts pa mazajām privātajām alus darītavām: pēc čehu domām, viens ar otru lieliski sader kopā.
Spoku viesnīca
Viduslaiku stila viesnīca “Medieval Hotel Dětenice” ir izklaide tiem, kas savā dzīvē redzējuši visu. No apgaismojuma šeit ir tikai sveces. Visas mēbeles kā no gotiskās pils. Dušas vietā — lejkanna. Tualetes pods nomaskēts par koka caurumu. Istabā nav nekādu civilizācijas pazīmju - ne televizora, ne kafijas mašīnas. (Tiesa, divas elektriskās kontaktligzdas numurā tomēr atradu). Brokastis pasniedz restorānā ar kapu interjeru. Vakaros gaitenī dzirdama ķēžu šķindoņa un spoku gaudošana. Viesnīcā ir sava alus darītava ar muzeju un krogs ar vakara izklaižu programmu (nažu mešana, žonglēšana ar gaismām, vēderdejas uz galda, velnu izdzīšana). Īsi sakot, Disnejlenda pieaugušajiem. Ekskluzīvi un nav dārgi — 150 eiro par nakti diviem.
