ASV pieprasa Eiropai pašai stiprināt savu aizsardzību; amatpersonas izpildes termiņu sauc par "nereālu"

Ziņojums, ko atstāstīja pieci avoti, kuri bija pazīstami ar diskusiju, tostarp viena ASV amatpersona, tika nodots sanāksmē Vašingtonā šonedēļ, kurā piedalījās Pentagona darbinieki, kas uzrauga NATO politiku, un vairākas Eiropas delegācijas, vēsta "Reuters".

Šī sloga pārcelšana no ASV uz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Eiropas dalībvalstīm būtiski mainītu to, kā ASV, kā pēckara alianse dibinātājvalsts, sadarbojas ar saviem svarīgākajiem militārajiem partneriem.

Sanāksmē Pentagona amatpersonas norādīja, ka Vašingtona vēl nav apmierināta ar Eiropas panākumiem aizsardzības spēju stiprināšanā kopš Krievijas plašinātās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

ASV amatpersonas saviem kolēģiem paziņoja, ka, ja Eiropa līdz 2027. gadam nesasniegs noteiktos mērķus, ASV var pārtraukt piedalīšanos dažos NATO aizsardzības koordinācijas mehānismos, teica avoti, kuri lūdza saglabāt anonimitāti.

Nav skaidrības par to, kā ASV mērīs NATO progresu

Amatpersonas neskaidroja, kā ASV vērtēs Eiropas progresu. Tāpat nav skaidrs, vai 2027. gada termiņš atspoguļo Trampa administrācijas nostāju vai tikai dažu Pentagona amatpersonu viedokli. Vašingtonā pastāv būtiskas domstarpības par militāro lomu, kādu ASV būtu jāuzņemas Eiropā.

Vairākas Eiropas amatpersonas sacīja, ka 2027. gada termiņš nav reāls neatkarīgi no tā, kā Vašingtona vērtē progresu, jo Eiropai īstermiņā nepieciešams ne tikai finansējums un politiskā griba, lai aizstātu noteiktas ASV kapacitātes.

Starp citiem izaicinājumiem NATO sabiedrotajiem jārisina militārās tehnikas ražošanas aizkavēšanās, ko viņi cenšas iegādāties. Lai gan ASV amatpersonas mudinājušas Eiropu iegādāties vairāk ASV ražotas militārās tehnikas, daži no visvērtīgākajiem ASV ieročiem un aizsardzības sistēmām tiktu piegādāti tikai pēc vairākiem gadiem, ja pasūtījums tiktu veikts šodien.

Kad tika lūgts komentārs, NATO amatpersona, kas runāja alianšu vārdā, sacīja, ka Eiropas sabiedrotie sākuši uzņemties lielāku atbildību par kontinenta drošību, taču nekomentēja 2027. gada termiņu.

"Sabiedrotie ir atzinuši nepieciešamību vairāk ieguldīt aizsardzībā un pārvietot slogu parastajā aizsardzībā" no ASV uz Eiropu, teica amatpersona. Baltais nams uzreiz nereaģēja uz pieprasījumiem komentēt.

Pentagona preses sekretārs Kingslijs Vilsons sacīja: "Mēs esam ļoti skaidri pauduši, ka Eiropai jāuzņemas vadošā loma Eiropas parastajā aizsardzībā. Mēs esam apņēmušies strādāt caur NATO koordinācijas mehānismiem, lai stiprinātu aliansi un nodrošinātu tās ilgtermiņa dzīvotspēju, jo Eiropas sabiedrotie arvien vairāk uzņemas atbildību par parasto atturēšanu un aizsardzību Eiropā."

Eiropas Savienība noteikusi mērķi padarīt kontinentu gatavu aizstāvēt sevi līdz 2030. gadam un norāda, ka jāaizpilda caurumi gaisa aizsardzībā, dronu sistēmās, kiberaizsardzībā, munīcijā un citās jomās. Amatpersonas un analītiķi norāda, ka pat šis termiņš ir ļoti ambiciozs.

Vašingtonas un NATO attiecības mainās kā termometrs

Trampa administrācija konsekventi uzstājusi, ka Eiropas sabiedrotajiem jāsniedz lielāks ieguldījums NATO aliansē, bet bieži vien nav skaidrs, kāda ir prezidenta faktiskā nostāja pret NATO.

2024. gada vēlēšanu kampaņā Tramps bieži kritizēja Eiropas sabiedrotos un sacīja, ka mudinātu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iebrukt NATO valstīs, kas neizdevuši pietiekami daudz aizsardzībai.

Taču jūnijā ikgadējā NATO līderu samitā Tramps sirsnīgi slavēja Eiropas vadītājus par to, ka viņi piekrituši ASV plānam palielināt dalībvalstu ikgadējos aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Nākamajos mēnešos Tramps svārstījies starp stingrāku nostāju pret Krieviju - bloka galveno pretinieku - un, nesenāk, gatavību vienoties ar Maskavu par situāciju Ukrainā. Eiropas amatpersonas sūdzējušās, ka tās lielākoties netika iesaistītas šajās sarunās.