Vašingtona un Maskava tuvojas darījumam? Tramps gatavs izpildīt Putina nosacījumus
ASV prezidents Donalds Tramps, kā ziņo mediji, varētu atzīt Krievijas anektēto Krimu un citas okupētās Ukrainas teritorijas, cenšoties piekāpties Kremļa galvenajām prasībām miera līguma panākšanai.
Tiek ziņots, ka ASV prezidents ir nosūtījis īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un savu znotu Džaredu Kušneru uz Maskavu ar tiešu nolūku piedāvāt Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ASV atzīšanu okupētajām teritorijām apmaiņā pret miera vienošanos.
Kāds avots laikrakstam “The Telegraph” sacīja: “Kļūst arvien skaidrāk, ka amerikāņiem nerūp Eiropas pozīcija. Viņi saka, ka eiropieši var darīt, ko grib.”
Krievija turpina kategoriski pieprasīt savus maksimālistiskos nosacījumus kara izbeigšanai Ukrainā. Ceturtdien Putins paziņoja, ka viņa spēki cīnīsies “līdz pēdējais ukraiņu karavīrs būs miris”, vēlreiz apliecinot Maskavas nevēlēšanos iesaistīties reālā miera procesā. Tikmēr Eiropa cenšas pārliecināt Vašingtonu, ka jebkāda vienošanās ir iespējama tikai ar Ukrainas teritoriālās suverenitātes un drošības garantiju ievērošanu.
Putins ceturtdien sacīja, ka ASV juridiskā Krimas un Donbasa atzīšana par Krievijas teritoriju būs centrālais temats sarunās ar Vitkofa delegāciju nākamnedēļ.
Ukrainas galvenais sarunu vedējs Andrijs Jermaks savā atvadu intervijā pirms atkāpšanās piektdien uzsvēra, ka Zelenskis nekad nepieļaus Ukrainas teritorijas atdošanu Krievijai un “neviens saprātīgs cilvēks šodien neparakstīs dokumentu, kas paredz atteikšanos no zemes”.
Ukraina ir iesaistījusies sarunās, meklējot risinājumu kara izbeigšanai, taču kategoriski izslēgusi iespēju atteikties no tās rīcībā esošās Donbasa daļas — industriālā reģiona, ko Putins īpaši iekāro un kura nodošanu aizliedz Ukrainas konstitūcija.
Sākotnēji Trampa administrācijas 28 punktu plāns paredzēja, ka Vašingtona varētu atzīt Krimu, Luhansku un Donecku par de facto Krievijas daļu. Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabali tiktu atzīti de facto Krievijai pa “iesaldētajām” frontes līnijām. Eiropa par šo priekšlikumu bija sašutusi, jo tas faktiski nozīmētu Ukrainas teritorijas nodošanu. Pagājušajā nedēļā eiropieši atbildēja ar pretpriekšlikumu — sarunas jāsāk no esošajām iesaldētajām līnijām.
Kijiva un ASV nedēļas nogalē mēģināja izlīdzināt būtiskākās domstarpības, un abi delegāciju vadītāji paziņoja par progresu. Taču Krievijai šiem nosacījumiem vēl jāpiekrīt — un Maskava joprojām kategoriski atsakās atdot teritorijas, ko tā ieņēmusi kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī.
Putins ceturtdien sacīja: “Ukrainas karaspēkam jāatstāj tās teritorijas, kuras tas kontrolē, tad cīņas beigsies. Ja viņi neizies, mēs to panāksim ar spēku. Viss.”
Kremļa pārstāvji piektdien paziņoja, ka Maskava uzskata: tā ved sarunas tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm, nevis ar Ukrainu.
Krievija sagaida nākamnedēļ Vitkofa delegācijas ierašanās brīdī jau saņemt informāciju par vienošanās punktiem. Savukārt Ukrainas delegācija sestdien devusies uz ASV, lai mēģinātu panākt cienīgu mieru un ātru Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu.
