Krievijai ir jāiemācās ienīst Eiropu kā vien iespējams, kara bungas dārdina "eksliberālis" Medvedevs
Krievijas sabiedrībai ir jāiepotē maksimāls naids pret Eiropu, ar kārtējo histērisko un lamu pilno apcerējumu odiozais Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs komentējis jaunās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.
“Mums vajag pēc iespējas ilgāk saglabāt atmiņā viņu pretīgo rusofobiju un mācīties viņus neieredzēt tik stipri, kā to prata mūsu senči. Naids ir svarīgākais ierocis, kas ļauj visefektīvāk virzīties uz tā pretstatu mīlestību. Protams, pret tiem, kuri ir tās cienīgi,” savā “Telegram” kanālā paziņoja persona, kuru nez kādēļ pirms gadiem 10-15 daudzi uzskatīja par Krievijas liberalizācijas veicinātāju, kad viņš no 2008. līdz 2012. gadam sildīja Krievijas prezidenta krēslu diktatoram Vladimiram Putinam, kuram Krievijas konstitūcija aizliedza kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi. 2012. gadā Putins pēc "rokādes" atgriezās Kremlī un 2020. gadā izlaboja šo konstitūcijas trūkumu, ļaujot sev valdīt līdz nāvei.
Protams, ne Baltijas valstis, ne citas Krievijas robežvalstis, to skaitā Somija un Polija, ne visa Eiropa kopumā nav šīs Medvedeva naida pretstata mīlestības cienīga. “Jāveicina kurss uz maksimālu attālināšanos no ES un visodiozākajām Eiropas Savienības valstī, kuru skaitā ietilpst ne tikai nožēlojamie baltieši, nekaunīgie čuhonci [tā Krievijā nicīgi dēvē somus — red.], līdz galam nesadalītie poļi un savos sūdos ieaugušie briti [Lielbritānija nemaz nav ES dalībvalsts — red.], bet arī Vācija ar Franciju, kuru līderiem nedod mieru Trešā reiha un Višī režīma lauri. Ar ko tas Eiropai beidzās, ir zināms.”
Vienlaikus vārtrūmes stila lamām Medvedevs solīja pastiprināt Ukrainas iznīcināšanu. “Triecieni pa tā saucamās Ukrainas objektiem, ieskaitot Kijivu tiks veikti ar aizvien pieaugošu spēku.”
Tiesa, nav skaidrs, kādēļ Medvedevs tik ļoti ārdās pēc katrām Rietumu sankcijām, kuras, kā apgalvo Krievijas propaganda, nākot tikai par labu un tikai kaitējot pašiem sankciju ieviesējiem.
Kā jau ziņots, Eiropas Savienības dalībvalstis piektdien vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, turpinot to sodīt par asiņaino invāziju Ukrainā, kas turpinās jau 1243. dienu un Krievija ne vien negrasās pārtraukt slepkavošanu, bet tieši otrādi, pastiprina uzbrukumus.
Jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē. Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.
Naftas cenu griesti, ko G7 noteica 2022.gadā 60 ASV dolāru apmērā, ir paredzēti, lai ierobežotu cenu, par kādu Maskava var pārdot naftu pasaulē, aizliedzot transporta uzņēmumiem un apdrošināšanas sabiedrībām, kas sadarbojas ar Krieviju, eksportēt naftu virs šīs summas. Jaunais ES plāns, kuru varētu atbalstīt tādas G7 sabiedrotās valstis kā Lielbritānija un Kanāda, paredz, ka jaunie cenu griesti sāksies no 47,6 dolāriem, un tos varēs koriģēt atkarībā no naftas cenu izmaiņām nākotnē.
