Tramps saglabā sankcijas pret Krieviju, to darbību pagarinot par gadu
ASV prezidents Donalds Tramps par vienu gadu ir pagarinājis pret Krieviju noteikto sankciju darbības laiku. Tās sākotnēji tika ieviestas 2014. gadā pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī sarīkoja karu Donbasā, tur izveidojot Doneckas un Luhanskas separātistu “tautas republikas”, bet pastiprinātas 2022. gadā, kad Krievija sarīkoja asiņaino invāziju Ukrainā.
Trampa rīkojums paredz, ka visi ierobežojumi “paliks spēkā pēc 2025. gada 6. marta”. “Rīcība un politika, par kurām ir runa šajos rīkojumos, turpina radīt neparastus un ārkārtējus draudus Savienoto Valstu nacionālās drošības un ārpolitikas interesēm,” teikts rīkojumā, kas 27. februārī iesniegts ASV Federālajā reģistrā.
Tramps 25. februārī paziņoja, ka šobrīd izskata iespēju atcelt Krievijai noteiktās sankcijas kā daļu no sarunu procesa ar Kremļa diktatoru Vladimiru Putinu, taču pieļāva, ka “kādreiz mēs to izskatīsim”. Savukārt 26. februārī viņš žurnālistiem paziņoja, ka ASV būtu gatavas atcelt sankcijas pret Krieviju, taču tikai pēc Ukrainas kara beigām.
Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, un kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā.
2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” (Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību viņš atzina 21. februārī trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā, turklāt robežās, kuras separātisti nemaz nekontrolēja) un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) tā arī nav spējusi ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupantiem nācās pamest 2022. gada novembrī.
Kopš invāzijas sākuma pagājušas jau 1099 dienas, sen izčākstējis cerētais “zibenskarš” un propagandistu fantazētā uzvaras parāde pēc Kijivas ieņemšanas “triju dienu laikā”. Pašlaik krievu okupanti kontrolē tikai 62,6 procentus Doneckas apgabala, 69,3 procentus Hersonas apgabala, 71,9 procentus Zaporižjas apgabala un 98,6 procentus Luhanskas apgabala, vēsta Krievijas izdevums RBC.
Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.
Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citos Ukrainas apgabalos, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos.
Tiesa, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā situācija radikāli mainījās Putinam par labu, pēc triju gadu pārtraukuma ASV uzsākot sarunas ar Krieviju, bet Trampa administrācijas amatpersonām pastāvīgi paziņojot, ka Ukrainai neizdosies atgūt Krievijas sagrābtās teritorijas un to neuzņems NATO. Šonedēļ ANO Drošības padome pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā Krievija nemaz netika nosaukta par agresori un netika pieprasīta okupantu izvākšanās no Ukrainas, savukārt ANO Ģenerālajā asamblejā ASV kopīgi ar Krieviju noraidīja tās agresiju nosodošo rezolūciju.
2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana.
Lavrovs jau gadiem ilgi stāsta par agresīvo Ukrainu un NATO, un ka Krievijai vienkārši nebija citas izvēles kā "aizsargāties". 2023. gadā viņš izraisīja jautrību Krievijai draudzīgajā Indijā, klātseošajiem stāstot, ka patiesībā nevis Krievija uzbruka Ukrainai, bet pati kļuvusi par agresijas upuri. Savukārt dažas nedēļas pēc invāzijas Ukrainā Lavrovs vienā mierā stāstīja, ka Krievija nemaz Ukrainā nav iebrukusi.
Savukārt "eksliberālais" Krievijas bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs nemaz neslēpj, ka sen nav runas par kaut kādu "denacifikāciju un demilitarizāciju", bet Krieviju interesē tikai pilnīga Ukrainas iznīcināšana un tās teritorijas aneksija, bet pēc tam pienāks kārta arī citām valstīm.
