Lielbritānija sper pirmo soli uz asistētās pašnāvības legalizāciju
Lielbritānijas Pārstāvju palāta piektdien pirmajā balsojumā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz legalizēt asistēto pašnāvību nedziedināmi slimiem cilvēkiem Anglijā un Velsā.
Parlamenta apakšpalātā likumprojektu atbalstīja 330 deputāti, bet pret balsoja 275. Balsojums sekoja gandrīz piecas stundas ilgām emocionāli uzlādētām debatēm, kamēr pie parlamenta ēkas demonstrāciju bija sarīkojuši gan likumprojekta atbalstītāji, gan pretinieki.
Likumprojekta izskatīšanas nākamajā posmā deputāti varēs ierosināt labojumus. Pēc tam notiks vēl vairāki balsojumi Pārstāvju palātā un Lordu palātā. Sagaidāms, ka viss process ilgs vairākus mēnešus. Ja likumprojekts tiks pieņemts, visticamāk, dzīvē tas tiks ieviests pēc vairākiem gadiem.
Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā asistētā pašnāvība ir aizliegta, un maksimālais cietumsods šādos gadījumos ir 14 gadi. Skotijā tas nav atsevišķs kriminālpārkāpums, bet par palīdzēšanu kādam cilvēkam nomirt var tikt izvirzīta apsūdzība slepkavībā vai citos noziegumos.
Asistētā pašnāvība atšķiras no eitanāzijas, ko Anglijas likumi uzskata par slepkavību, par ko draud mūža ieslodzījums.
Iepriekšējo reizi šis jautājums parlamentā tika skatīts 2015.gadā, kad ar pārliecinošu balsu vairākumu likuma grozījumi tika noraidīti. Taču kopš tā laika sabiedrībā pieaudzis atbalsts asistētās pašnāvības legalizācijai, liecina aptaujas.
Likumprojekts paredz, ka pacienta vēmi nomirt jāapstiprina tiesnesim un diviem ārstiem. Šīs tiesības tiks piešķirtas tikai tiem neglābjami slimajiem pacientiem, kam atlicis dzīvot sešus līdz 12 mēnešus.
Ja likumprojekts tiks apstiprināts, tas attieksies tikai uz Angliju un Velsu.
