Vācijas izlūkdienesta vadītājs: Krievija varētu nonākt konfliktā ar Baltijas valstīm, aizbildinoties ar vietējo krievvalodīgo minoritāšu aizstāvību

Krievija veiks lokālas operācijas, lai pārbaudītu NATO statūtus par izturību, trešdien, 27. novembrī, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, paziņoja Kāls.

Runa ir par to, ka Maskava mēģinās iedragāt aizsardzības alianses statūtu 5. pantā nostiprinātās saistības sniegt tiešu militāro palīdzību NATO locekļiem. Augsta ranga Krievijas ierēdņi apsver, kā radīt ārkārtas situāciju vienai no NATO dalībvalstīm, pie kuras citi alianses locekļi nereaģētu atbilstoši, skaidroja Kāls, vēsta DW.

Kā piemēru viņš minēja iespējamo īslaicīgo uzbrukumu Norvēģijas arhipelāgam Špicbergenam teritoriālās tīrīšanas nolūkā. Krievijai Špicbergenā ir īpašas tiesības, taču tajā pašā laikā pēdējos gados Oslo politika attiecībā uz ārzemniekiem arhipelāgā ir saasinājusies.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs vēlreiz atkārtoja, ka Krievijai jau līdz pašreizējās desmitgades beigām būs pietiekami resursi tiešai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm. Pirmo reizi viņš šādu viedokli izteica, oktobrī Bundestāgā uzstājoties Vācijas specdienestu darbības kontrolei veltītajā sēdē.

Vācijas specdienesti gaida informatīvus uzbrukumus no Krievijas

Iepriekš bijušais Vācijas izlūkdienesta vadītāja vietnieks Arndts Freitāgs fon Loringhofens sarunā ar DW nosauca par ļoti efektīvu Kremļa jaunāko dezinformācijas izplatīšanas kampaņu taktiku. To gaitā caur respektablo vācu izdevumu medijiem un "Telegram" kanāliem izplatījās prokrieviski vēstījumi. 

Pēc tam uz šo informāciju cita starpā atsaucās politiķi no partijām ar prokrieviskiem uzskatiem - labēji populistiskā "Alternatīva Vācijai" (ADG) un kreisi populistiskā "Sāras Vāgenknehtas savienību". Pēc DW sarunu biedra teiktā, Maskava arī turpmāk ķersies pie līdzīgiem pasākumiem, īpaši Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanu iespējamās organizēšanas laikā.

Kremļa propagandistiem Vācijas mērķauditorija, pēc fon Loringhofena domām, ir izceļotāji un pēcteči no bijušās PSRS, kā arī Krievijas atkal investēt gatavi vācu biznesa pārstāvji un cilvēki, kas dzīvo ar morālās atbildības sajūtu par nacistu agresiju.

Turklāt Krievijas propaganda izmanto savos nolūkos jebkādus konfliktus un nesaskaņas vācu sabiedrībā - sākot no migrācijas un bēgļu tēmas, tostarp ukraiņiem, kas glābjas no kara, līdz Izraēlas un palestīniešu konfliktam.

Kremlis ietekmē labējā un kreisā flanga politiskos spēkus Vācijā, kas naivi atkārto to, kas nāk no Maskavas, norādīja Kāls. Viņš žēlojās, ka tas ne tikai ietekmē dažāda līmeņa vēlēšanas Vācijā, kurās 2024. gadā panākumus guva labējie un kreisie populisti, bet arī padziļina šķelšanos Vācijas politiskajā ainavā.

Cita lokālas Krievijas iejaukšanās iespēja, pēc Bruno Kāla domām, ir konflikts ar Baltijas valstīm, aizbildinoties ar vietējo krievvalodīgo minoritāšu aizstāvību. Ja NATO 5. statūtu pants netiks iesaistīts līdzīgos konfliktos, NATO kā aizsardzības alianse gaida izgāšanos - šo mērķi arī vajā Krievija. "Ja apņemšanās sniegt palīdzību izrādīsies neefektīva, Krievija var paplašināt savu ietekmi Eiropā ar agresīvas spēka politikas palīdzību," viņš brīdināja.