Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs kolonijā tika noindēts, liecina "The Insider" rīcībā nokļuvušie dokumenti

Spriežot pēc tiem, varasiestādes mērķtiecīgi aizvākušas visas norādes uz simptomiem, kas neatbilst oficiālajai Navaļnija nāves versijai. Kā apgalvo ārsti, šie simptomi nepārprotami norāda, ka opozicionārs ticis noindēts.

Cita starpā "The Insider" rīcībā nonākušas divas krimināllietas atteikuma versijas, ko parakstījis izmeklētāja Aleksandrs Varapajevs. Agrākajā versijā Navaļnija simptomi aprakstīti šādi: "Notiesātais Navaļnijs (..) sajuta strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos, par ko viņš informēja iestādes dežurējošo virsnieku (..). Pēc tam Navaļnijs nogūlās uz grīdas un sāka sūdzēties par asām sāpēm vēdera apvidū, viņam sākās refleksīva kuņģa satura izmešana, bija krampji un viņš zaudēja samaņu".

Tā paša nolēmuma vēlākajā versijā visas atsauces uz sāpēm vēderā, vemšanu un krampjiem vairs nav iekļautas. Taču "The Insider" rīcībā ir cits dokuments - lietisko pierādījumu uzskaitījums, kurā iekļauti arī "vemšanas masas paraugi", kas nodoti ekspertīzei, lai gan oficiālas informācijas nedz par ekspertīzi, nedz par vemšanu nav.

Dokumenti apstiprina Jūlijas Navaļnajas apgalvojumus, ka "pēdējās minūtēs pirms nāves viņš sūdzējās par asām sāpēm vēderā".

Kā norāda intensīvās terapijas speciālists Aleksandrs Polupans, kurš ārstēja Navaļniju Omskas slimnīcā pēc saindēšanās ar "Novičok" 2020. gadā, dokumentos minētie simptomi neatbilst oficiālajai versijai.

"Oficiālais nāves cēlonis - sirds ritma traucējumi - nekādi nevar izskaidrot simptomus, ko mēs redzam nolēmumā - asas sāpes vēderā, vemšana un krampji. Šos simptomus diez vai var izskaidrot ar ko citu kā tikai ar saindēšanos. Īsais laika intervāls starp sāpēm vēderā un krampjiem runā par labu tam, ka tā varētu būt bijusi, piemēram, fosfororganiska viela. Pie šīs grupas vielām pieder arī "Novičok"," norāda Polupans.

Arī citi mediķi, kurus intervējis "The Insider", piekrīt Polupana secinājumiem.

Arī citi fakti runā par labu indes izmantošanai - varasiestādes ilgstoši neatdeva līķi un neļāva veikt alternatīvu ekspertīzi.

Jauns.lv jau vēstīja, ka augustā viņa atraitne Jūlija saņēma Krievijas Izmeklēšanas komitejas slēdzienu, kurā apgalvoys, ka Aleksejs nomira nevis no tromba atdalīšanās, bet gan "kombinētas saslimšanas" dēļ.

"Saskaņā ar komisijas tiesu ekspertīzes slēdzienu, (..) notiesātā A. Navaļnija nāves cēlonis bija kombinēta saslimšana: hipertoniskā slimība, kas skārusi asinsvadus un orgānus, difūzā kardioskleroze, ko saasināja smadzeņu tūska, sirds kambaru fibrilācija, plaušu tūska," teikts publicētajā dokumentu fragmentā. Papildus tam norādīts, ka Navaļnijam bija vairākas hroniskas blakusslimības, bet viņa trahejā atklāts zeltainais stafilokoks. Dokumentos minēti arī miesas bojājumi, kurus Navaļnijam nodarīja, kad ārsti mēģināja viņu reanimēt ar mākslīgās elpināšanas un netiešās sirds masāžas palīdzību.

47 gadus vecais Navaļnijs nomira šā gada 16. februārī Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3. 14. februārī viņa preses sekretāre Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Krievijas diktatora Vladimira Putina atriebību par opozicionāra darbību. Viņu pēdējā gaitā 1. martā pavadīja milzum daudz cilvēku tūkstoši, dažiem pat skandējot pret Putinu vērstus saukļus.

Pats Navaļnijs no ieslodzījuma pastāvīgi bija asi nosodījis Krievijas invāziju Ukrainā.

Zīmīgi, ka Putins nekad publiski neminēja Navaļnija vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Navaļnija vārdu Kremļa saimnieks publiski minēja tikai labu laiku pēc viņa nāves.

Jāatgādina, ka 2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta aģenti mēģināja Navaļniju noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.

2023. gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā.

Navaļnijs nav pirmais populārais Putina oponents, kas miris nedabīgā nāvē. 2015. gada 27. februārī netālu no Kremļa tika nošauts bijušais Krievijas vicepremjers un Ņižņijnovgorodas apgabala gubernators Boriss Ņemcovs, viņa slepkavībā vēlāk notiesāja čečenu izpildītājus, taču pasūtītājs nav atrasts (un netika īpaši meklēts). Īsu brīdi pirms savas nāves Ņemcovs Putinu bija publiski nodēvējis par "nojūgušos", lietojot krietni necenzētāku vārdu.

Savukārt algotņu  grupējuma "Vagner" īpašnieks un tobrīd ļoti populārais Jevgeņijs Prigožins, kurš 2023. gada 23. jūnijā sarīkoja īsu dumpi pret Kremli, tieši pēc diviem mēnešiem 23. augustā gāja bojā aviokatastrofā ar visu "Vagner" vadību.