Norvēģija atteikusi politisko patvērumu no mobilizācijas bēgušajam Krievijas pilsonim
Norvēģija atteikusi politisko patvērumu no Krievijas mobilizācijas aizbraukušajam krievam Pāvelam Suetinam aizbildinoties, ka dzimtenē viņam nekas nedraud. Vienlaikus Norvēģijas Imigrācijas direktorāts atsaucās uz Vladimira Putina teikto, ka daļēja mobilizācija Krievijā ir beigusies. Tā vēsta "The Barents Observer".
Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Suetins Norvēģijā ieradies 2022. gada septembrī. 21. septembrī, dienā, kad Putins izsludināja daļēju mobilizāciju, Suetina mājā Severomorskā ieradās vairāki vīri armijas un policijas uniformās. Viņš neatvēra durvis un nākamajā dienā aizbrauca uz Norvēģijas pilsētu Vadsjo, kur dzīvo viņa māte. Pēc dažām dienām viņš devās uz policiju un pieprasīja politisko patvērumu, raksta "The Insider".
Septembra vidū viņam tika izsniegts patvēruma atteikums ar norādījumu trīs nedēļu laikā pamest Šengenas zonu. Starp pamatojumiem ierēdņi norādījuši, ka Krievijā nav aizlieguma izbraukt iesaukuma vecuma vīriešiem un nav gadījumu, kad tiktu arestēti cilvēki, kas mobilizācijas laikā devušies prom no valsts, taču pēc tam atgriezušies. Pēc Suetina teiktā, pie cilvēka, kurš šobrīd dzīvo viņa dzīvoklī, pēc diviem gadiem turpina nākt no kara komisariāta un interesēties par Suetina atrašanās vietu.
Norvēģijas tiesiskās aizsardzības organizācija "Jāņogas: par demokrātiju Krievijā” sarunā ar "The Insider" pauda pārliecību, ka Suetins varēs pārsūdzēt patvēruma atteikumus augstākā instancē:
"Pirms tam Norvēģijā par šādiem gadījumiem nebija zināms, lai gan dažos gadījumos cilvēki, kas kara dēļ aizbraukuši no Krievijas, pa diviem gadiem nevar saņemt atbildi. Kopējā tendence ir tāda, ka ierobežojumi attiecībā uz bēgļiem sāk pieņemties spēkā - tie skar ne tikai Krievijas, bet arī citus bēgļus. Ne tik sen tika pieņemts lēmums, ka ukraiņi, kas saņēmuši kolektīvo aizsardzību Norvēģijā un aizbraukuši atpakaļ uz Ukrainu, zaudē tiesības uz kolektīvo aizsardzību Norvēģijā. Norvēģija ņem piemēru no Zviedrijas un Dānijas, kur ir spēcīgas labējās populistiskās partijas."
No 2024. gada 1. novembra Krievijā jāsāk darboties elektronisko pavēstu sistēmai, kuras dēļ iesaucamajiem un mobilizētajiem automātiski tiks liegta iespēja izbraukt uz ārzemēm kopš pavēstes ievietošanas reģistrā. Tiesa, pēc Valsts domes deputāta Andreja Kartapolova teiktā, šogad elektronisko pavēstīšu izsūtīšana notiks tikai trijos valsts reģionos testa režīmā.
