Rundāles pilī beigusies grandiozā restaurācija. Tā ilga 50 gadus. FOTO

Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Biļeviča informēja, ka nozīmīgajā gadadienā reizē ar pils dzimšanas dienas svinēšanu pēc restaurācijas atvērtajā Hercoga bibliotēkā tiks atklāta Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) izstāde "Ketleru dzimtas Kurzemes hercogu bibliotēka "Ex Bibliotheca Ducis Curlandiae"".

Izstādē būs apskatāmas 44 grāmatas, kas izdotas laikposmā no 15.gadsimta līdz 17.gadsimtam, kā arī iespieddarbi un dokumenti no LNB, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rundāles pils muzeja krājumiem. Grāmatas ir Somijas Nacionālās bibliotēkas krājuma daļa un Latvijā būs redzamas tikai līdz 31.augustam.

Otra būs grāfa Teodora Mēdema dāvinājumu izstāde. 2013.gadā grāfs Mēdems Rundāles pils muzejam dāvināja dzimtas relikvijas, ko viņa vectēvs grāfs Teodors Mēdems Pirmā pasaules kara beigās no viņam piederošās Stukmaņu un Vecauces pils bija aizvedis uz Vāciju un tālāk uz Franciju, skaidroja Biļeviča.

Dāvinājuma centrā ir Kurzemes hercogienes Dorotejas porcelāna kosmētikas servīze no 22 priekšmetiem, kas darināta Karaliskajā porcelāna manufaktūrā Berlīnē ap 1784.gadu. Dāvinājums tiks izstādīts kopā ar Kurzemes hercogienes Dorotejas portretiem un dažiem memoriāliem priekšmetiem no Rundāles pils muzeja kolekcijas, to papildina arī foto no hercogienes portretiem ārzemju kolekcijās.

Grāmatas no Žanno Mēdemam piederējušās Elejas pils dāvinājusi baronese Gerharda fon Hoiningena-Hīne, dzimusi kā grāfiene Mēdema.

"Mēdemu kolekcijas savas nozīmības ziņā ir tūlīt aiz Kurzemes hercoga Pētera mākslas darbu krājumiem un pieder izcilākajam, kas jebkad atradies Latvijas teritorijā. Mēs ļoti augsti vērtējam grāfa Mēdema atbalstu pils ekspozīcijas veidošanā un tik īpašu priekšmetu dāvināšanā," pauda Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Telpas ekspozīcijas kopīgais nosaukums "Kurzemes hercogiene Doroteja un grāfu Mēdemu dzimta".

Līdz ar šo izstāžu atklāšanu būs noslēgti piecdesmit gadus ilgušie pils restaurācijas darbi. Pirms 50 gadiem domubiedri Laimonis Liepa, Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos cietušo pili, ierīkot tajā muzeju, skaidroja Biļeviča.

Bauskas muzeja toreizējā direktora Laimoņa Liepas enerģija un Kultūras ministrijas atbalsts pakāpeniski ļāva pārvarēt noraidošo attieksmi pret šo arhitektūras pieminekli, lai virzītu uz priekšu tobrīd šķietami utopisko projektu - Kurzemes hercoga Ernsta Johana vasaras rezidenci atjaunot 18.gadsimta izskatā, radot hercoga laika cienīgu interjeru iekārtu.

"1972.gadā filiāle pārtapa patstāvīgā Rundāles pils muzejā, un tad tika definēts uzdevums ne tikai atjaunot pils ansambli, bet arī veidot Latvijas baznīcu un muižu mākslas kolekcijas un nodarboties ar šī Latvijas mākslas vēstures senākā perioda izpēti. Tad arī tika uzsākti interjeru restaurācijas darbi," atceras Lancmanis.

1981.gadā apmeklētājiem tika atvērta Baltā zāle. Darbi netika pārtraukti arī pēc restaurācijas finansēšanas izbeigšanās 1992.gadā - kaut lēnākā tempā, tomēr gandrīz katru gadu apmeklētājiem tika atvērta jauna telpa. Pēdējo gadu straujā attīstība bija iespējama tikai ar sponsoru un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda palīdzībai, uzskata muzeja direktors.

24.maijā slēgtā pasākumā bijušie restauratori un muzeja darbinieki pulcēsies uz atmiņu pēcpusdienu, lai, ejot cauri telpām, etīdēs un atmiņu stāstos atcerētos restaurācijas gados pavadīto laiku pilī.

"Šie piecdesmit gadi ir bijuši pilni gan ar ikdienas darbu, gan ar smagumu un nopietnām grūtībām. Katrā periodā tikai mainījās šo grūtību raksturs. Pirmā barjera bija ideoloģiska rakstura. Atbalsts ir sniegts ne tikai celtnes un telpu restaurācijā, bet arī eksponātu iegādē un to restaurācijā, sponsori devuši ieguldījumu baroka dārza veidošanā un attīstīšanā, saņemti līdzekļi muzeja iespieddarbu izdošanā," pauda Lancmanis.

Muzejs ir pateicīgs visiem, kas šajos gados atbalstījuši mūsu ieceres un plānus, palīdzot gan finansiāli, gan ar materiāliem un darbaspēku.

Kā ziņots, Rundāles pils telpu restaurācijai no 1972. līdz 2014.gadam iztērēti 8 420 495 eiro, pastāstīja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Biļeviča.

No minētās summas pamatbudžeta finansējums bijis 2 847 792 eiro. No ziedojumiem iztērēts 334 881 eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) - 4 377 412 eiro, no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izlietoti 216 185 eiro. No Borisa un Ināras Teterevu fonda restaurācijas programmas telpu restaurācijai un pavadošajām aktivitātēm ziedojumos saņemts atbalsts 800 000 eiro. Kopumā mecenāti Rundāles pili atbalstījuši ar 1 miljonu eiro.

LETA/Publicitātes foto