Iemaksas bankomāts aprij Inesas 50 eiro kā viltojumu un ziņo bankai – vai par to draud atbildība?
Inesa ir nobažījusies par to, vai aizturētā nauda viņai tiks atgriezta, un kāda būs tbildība gadījumā, ja banknote izrādīsies viltojums.
Sabiedrība
2016. gada 29. septembris, 07:03

Iemaksas bankomāts aprij Inesas 50 eiro kā viltojumu un ziņo bankai – vai par to draud atbildība?

Jauns.lv

Kāda aculieciniece feisbukā ziņo par piņķerīgu situāciju, kurā nonākusi šaubīgas eiro banknotes dēļ. Rīdziniece Inesa stāsta, ka caur bankomātu mēģinājusi iemaksāt kontā kādu naudas summu, kad piepeši vienu no viņas 50 eiro naudaszīmēm bankomāts aizturējis kā bojātu vai iespējamu viltojumu. Šobrīd sievietei jāgaida pārbaužu rezultāti, un viltojuma gadījumā nāksies runāt arī ar policiju.

Bankomāti spēj atpazīt viltotu naudu

„Nesen nokļuvu visai netipiskā situācijā un man tik tiešām noderētu lietpratēju padoms. Mēģināju iemaksāt naudu bankomātā un vienu no 50 eiro banknotēm bankomāts aizturēja, pretī izdodot paskaidrojumu uz papīra, kurā minēts, ka naudaszīme aizturēta bojājumu dēļ vai arī, iespējams, ir viltota,” feisbukā stāsta rīdziniece Inesa. Pēc šī incidenta viņa zvanījusi „Swedbank”. „Bankā man apstiprināja, ka banknote tik tiešām aizturēta, un paziņoja, ka būs jāgaida pārbaužu rezultāti – tas var ilgt pāris mēnešus,” stāsta sieviete.

Inesai nav skaidrs, vai šāda problēmas risināšana ir ierasta prakse: „Banka uz nenoteiktu laiku ir aizturējusi manu naudu. Ko darīt gadījumā ja man pēkšņi šī nauda ir akūti nepieciešama? Kurš atlīdzinās zaudējumus?” Tāpat notikušajā iesaistīto Inesu satrauc arī iespējamība, ka viņas rokās nejauši varētu būt nonākusi viltota banknote.

Viltojuma gadījumā kompensācijas nebūs

Portāls Kasjauns.lv vērsās pie „Swedbank”, lai noskaidrotu, kā banka tiek galā ar šādiem gadījumiem un vai Inesai ir cerības atgūt aizturētās finanses. Bankas mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska skaidro, ka saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikumiem, komercbankām jāaiztur viltota nauda vai nauda ar viltojuma pazīmēm un tālākai gadījuma pārbaudei jāpiesaista atbildīgā institūcija – policija.

„Šāds process notiek, pieņemot naudu jebkurā veidā, arī klātienē, filiālē. „Swedbank” bankomāti mūsdienās arī aprīkoti ar ierīcēm, kas atpazīst viltojuma pazīmes. Ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes, uz bankomāta ekrāna un čeka tiek parādīta attiecīgā informācija un aicinājums sazināties ar banku. Pati banknote tiek nodota policijas pārbaudei,” paskaidro bankas pārstāve.

Savukārt gadījumos, ja viltojums netiek atklāts, attiecīgā summa tiek ieskaitīta klienta kontā. Ja policijas pārbaude apstiprina viltojuma faktu, attiecīgā banknote tiek izņemta izmeklēšanas tālākai veikšanai un nauda kontā netiek ieskaitīta. Procesa ilgums atkarīgs no izmeklēšanas laika un rezultātiem.

Banknotes turētāju pārbaudīs policija

Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska informē, ka situācijās, kad rodas aizdomas, ka nauda varētu būt viltota, ekspertīzi nozīmē un veic Latvijas Banka. Ja ekspertīzes rezultāti apstiprina, ka tas ir viltojums, VP uzsāk kriminālprocesu. „Tiek skaidrots, kādā veidā nauda pie konkrētā cilvēka ir nonākusi. Ja persona viltoto naudu nav izplatījusi ļaunprātīgi, tad pie atbildības netiek saukta, bet personai ir liecinieka statuss,” informē VP pārstāve. No šā gada 1.jūlija Latvijā no apgrozības izņemti jau aptuveni 500 gabalu naudas viltojumu, to vidū gan banknotes, gan monētas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 192.pantu „Viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošana, izplatīšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, iegādāšanās un glabāšana”, par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt vai par to izgatavošanu, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu vai šāda viltojuma izplatīšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.


Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA, Shutterstock