Latvijas prezidentūra? 100 miljoni un... ilūzija par ietekmi
Ieviest, attīstīt, paplašināt, veicināt, stiprināt, padziļināt... Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienībā mums dos iespēju diktēt dienas kārtību visai Eiropai. Mums būs lieliska iespēja tērēt naudu 2000 dažādām lielformāta sanāksmēm, ik pārdienas bloķēt jau tā slikti funkcionējošo Rīgas pilsētas satiksmi. Tomēr šī ir lieliska iespēja mums… nolikt uz ceļiem savā priekšā gan Vāciju, gan Lielbritāniju, gan Franciju.
Mēs tagad noteiksim dienas kārtību! Viss būs pēc mūsu prāta – būs “dedovščina” latviešu gaumē! Latvija ir bagāta ar globālo finanšu pieredzi krīzes menedžmenta jomā un tā vien šķiet, ka Eiropai ir vajadzīgs mūsu padoms. Lūk, tā sauktā “Trio darba programma”, kuru kopā ar mums nez kāpēc izstrādājuši itālieši un Luksemburgas kadri, bet, cerams, viņi nejauksies mūsu plānos “noteikt” dienas kārtību Eiropai. Tie ir ES Padomes mērķi nākamajiem 18 mēnešiem, kurus gluži kā PSRS piecgades plānus, pildīsim triecientempos:
Finanšu stabilitāte. Latvija šo spēj nodrošināt; Latvija ir Eiropas veiksmes stāsts, no kura visi baidās kā no nezināmas ķirurģiskas iejaukšanās, kam nav prognozējams rezultāts.
Eiropas Savienības izaugsme. ES konkurētspējas veicināšana, Eiropas rūpniecības politikas spēcināšana, darbs pie vienotā tirgus izveides pabeigšanas, rūpniecības sekmēšanas un ārējās tirdzniecības stiprināšanas. Nu, ko tur piebilst, – Latvijas ekonomiskie rādītāji norāda uz to, ka vecajai Eiropai bija beidzot vajadzīga Latvijas pieredze, lai par visām reizēm atrisinātu šos jautājumus. Sešu mēnešu laikā mēs ne tikai veicināsim, spēcināsim un sekmēsim; mēs visai pasaulei parādīsim, ka piecgades plānus pilda 6 mēnešos!
Nodarbinātība.Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni ES, sevišķi jauniešu vidū, Padomes darba programmā uzsvars likts uz jaunu darbavietu radīšanu, kā arī cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. Kādam ir šaubas??? Latvijai bezdarba problēmu risināšana jau ir kļuvusi par mazsvarīgu – ir ļoti vienkāršs risinājums: lētās aviolīnijas…
Digitālā dienaskārtība. Digitālās vides radīto priekšrocību izmantošana. Turpināsies darbs pie Vienotā digitālā tirgus attīstības. Patiesībā mums nav citas izejas, jo darbaspēks ir aizbraucis un mēs varam tikai čatot internetā, sociālajos tīklos. Ja virtuālā vide spētu cilvēkus pabarot, tad Latvija šo uzdevumu būtu izpildījusi, jo cilvēki jau sen dzīvo skārienjūtīgajos telefonos un sociālajā tīklā. “Photoshop” programmu mēs varētu izmantot, lai, piemēram, digitāli attēlotu “saražoto” produkciju un lielā mērā Eiropas kopproduktu digitāli paaugstinātu ar jebko, kas nepieciešams.
ES globālās lomas stiprināšana.ES atbalstīs ekonomiskās, sociālās un politiskās reformas, īpašu uzmanību veltot ne vien dienvidu, bet arī austrumu kaimiņiem. Tāpat akcentēta tirdzniecības politikas nozīme Padomes darbā. Domāju, ka ir pēdējais laiks nopietnāk pieiet mūsu attiecībām ar mūsu “lielo” kaimiņu; šoreiz bez jūtām… atslēgsim gāzi! Ja nav sapratnes, tad nav! Iespējams, ka vajadzētu iesākt jaunu projektu – Wall-Baltica; Rail-Baltica ir iezīmēta, bet tā neiet gar ES austrumu robežu. Vajadzētu iniciēt robežmūra būvniecību pa ES un Krievijas robežlīniju.
Noslēgumā gribētos tikai atvērt acis visiem, arī politiķiem, kas vēl nav sapratuši, – tā ir ilūzija par demokrātiju, par suverenitāti. Jebkuru ES prezidentūru vienmēr ir diktējuši Eiropas smagsvari (Vācija, Lielbritānija un Francija) un tāda mikroekonomika kā Latvija ir tikai politisko procesu menedžēšanas izmaksu atvieglošana Briseles ierēdņiem, kas uzliek savu gauso politisko kursu ik pa pusgadama turēt kādai no Eiropas Savienības valstīm. Jāatzīmē, ka “prezidēšanas gods” valstij izmaksās vairāk kā 100 miljonus eiro, un Latvijai būtu bijis ieteicams no šī goda atteikties un risināt savas iekšējās problēmas. Diemžēl politiski tas nav izdevīgi, jo iekšpolitikā risinājumus esošajai bēdu ielejai tā īsti neviens nevēlas un nespēj rast.
Astrīda Bomis, Foto: Reuters
