Rucavas luterāņu baznīcai piešķirts Kristus vārds
Decembrī, kad Rucavas luterāņu draudze svinēja savas baznīcas 140. dzimšanas dienu, dievnamam tika piešķirts titulārais nosaukums, tas ir – baznīca tiek nodēvēta kāda svētā vai ievērojama notikuma vārdā. Tagad Rucavas dievnama oficiālais pilnais nosaukums būs - Rucavas Kristus Pestītāja evaņģēliski luteriskā baznīca.
Šādu nosaukumu baznīcai lūdza piešķirt draudzes kopsapulce, ko arī Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps Pāvils Brūvers apmierināja. Draudzes mācītājs, prāvests Ainārs Jaunskalže par to vietējā novada pašvaldības izdevumā „Duvzares Vēstis” raksta:
„Daudzām baznīcām Latvijā ir savi nosaukumi. Tā Liepājā ir gan Svētās Trīsvienības katedrāle, Svētās Annas baznīca un Mārtiņa Lutera baznīca. Mūsu novadā Dunikas pagastā ir Golgātas baznīca. Droši vien arī 16. gadsimtā Rucavas pirmajai koka baznīcai bija savs titulārais nosaukums, ko šodien diemžēl nezinām.”
Kristus Pestītāja vārdu savai baznīcai draudzes izvēlējušies, domājot par baznīcas altārgleznu, kurā ir attēlots Jēzus Kristus.
Rucavas luterāņu baznīca atrodas pašā Rucavas centrā. Pēc skaita tā ir sestā baznīca Rucavā, celta no 1872. līdz 1874. gadam. 1874. gada decembrī baznīca tika iesvētīta. Pēc 1927. gada ugunsgrēka baznīca 1932. gadā atjaunota. Baznīcā ir 570 sēdvietas, joprojām baznīcā saglabājušies interesanti mākslas priekšmeti – no 19. gadsimta trešā ceturkšņa altārglezna „Kristus ar Svēto vakarēdienu” un ievērojamā latviešu gleznotāja un grafiķa Indriķa. Zeberiņa gleznas „Jēzus pie krusta” un „Jēzus svētī bērnus”. Baznīcā iebūvētas Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša visapjomīgākais un skaistākais darbs – 1936. gadā izgatavotās ērģeles. Tās ir pirmās ērģeles Latvijā, kas, izmantojot Jūlija Madernieka ornamentu paraugus, izgatavotas latviskā gaumē. Kopš 1999. gada baznīca iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.
Kasjauns.lv, Foto: Guntis Kalns/poga.lv
