Glābējsilīšu bērni nav anonīmi - ir zināms, kas ir viņu īstie vecāki

Viņa minēja vairākus konkrētus gadījumus, ka komisijā bija dzirdams vērtējums, ka "tas ir šokējoši", jo bijis viedoklis, ka tā ir diezgan vieglprātīga atteikšanās no bērna. Zvirbule uzsvēra, ka neviens bērns nav atstāts glābējsilītē, "gāju garām, atstāju". Projekta īstenotāji saņemot zvanus, e- pastus no grūtniecēm jau pirms bērna dzimšanas.

"Mēs zinām, kurš bērns ir kuram vecākam – divi bērni ir izvarošanas rezultāts, viens atstātais bērns piedzima māmiņai, kurai jau ir trīs bērni, un tā bija neplānota grūtniecība, viens bērns ir māmiņai, kurai bija krūts vēzis. Viens bērns ir Krievijas pilsonis, kuru piedzemdēja Latvijā, uzrakstot visu stāstu mums, sieviete atbrauca kā viens cilvēks. Tas nav kā lidmašīnā, kur reģistrē grūtnieci. Mēs zinām reāli katra bērna stāstu. Bet mēs nezinām, ko ar to informāciju darīt. Informācija mums ir, un tālāk nekas," sacīja Zvirbule.

Trijos gadījumos atstāti bērni, kuru vecāki ir atkarīgi no narkotikām. Viņi vēlējušies bērnu atgūt, bet bijis skaidrs, ka tas nav labākais risinājums. Pie viena bērna atstāta dzimšanas apliecība, tādējādi bērnu nevarēja nodot adopcijā.

Pirmajam glābējsilītē Latvijā atstātajam bērnam 18 gadu būs pēc 13 gadiem.

Projekta pārstāvji ir vērsušies pie Saeimas deputātiem, lai uzzinātu viņu viedokli par datubāzes veidošanu par glābējsilītēs atstātajiem bērniem. Viņi uzskata, ka, bērniem pieaugot, eventuāli radīsies interese par savu izcelsmi un pagātni, tādēļ būtu lietderīgi apkopot informāciju par katru glābējsilītē atstāto bērnu vienotā datubāzē.

Glābējsilīte ir vieta, kur vecāki dažādu apstākļu spiesti var anonīmi atteikties no sava mazuļa. Tomēr ir vairāki mēneši, kad var pārdomāt un bērnu atgūt.

Kopš 2009.gada sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu izveidotas astoņas glābējsilītes, kurās ievietoti 28 bērni. Pašlaik glābējsilītes ir izveidotas Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jelgavā.