Raimondam Paulam skarbas pārdomas par gaidāmajiem Dziesmu svētkiem

Jauns.lv

Kurnēšanu raisījušas ne tikai simtgades Deju svētku lieluzveduma deju ieceres, bet arī Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuārs, taču par to publiski kašķi nav celti. Maestro Raimonds Pauls, kura dziesma "Manai dzimtenei" iepriekšējo svētku noslēguma koncertā netika iekļauta, bet ko tūkstošgalvainais koris kā pirmo nodziedāja par tradīciju kļuvušajā sadziedāšanās pasākumā, norāda, ka problēmas ar Dziesmu svētku repertuāru esot jau sen. Viņš aicina meklēt zelta vidusceļu.

Par to svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Raidījuma uzrunātā jauktā kora "Ropaži" dziedātāji atzīst, ka ikdienā tādu repertuāru, kāds paredzēts Dziesmu svētkos, viņi nedzied. Šis amatieru koris uzskata, ka Dziesmu svētkus nedrīkst pārvērst par konkursu, kura repertuārs, viņuprāt, tiek pielāgots vien profesionāļu balsīm un lai apmierinātu koncerta veidotāju mākslinieciskās ambīcijas. Esot sajūta, ka lauku kori pastumti malā, bet, viņuprāt, ir jābūt balansam.

Kora diriģents Kaspars Sarma uzskata, ka Vislatvijas diriģentu seminārs būtu īstā vieta, kur kā dārgakmens tiktu spodrināts repertuārs un izvēlēts labākais Dziesmu svētku mākslinieciskais risinājums, taču tā vietā - visi tiek nostādīti fakta priekšā jau ar gatavu variantu.

"Es nezinu, kāda ir iecere jaunajiem Deju svētkiem, bet viņi nes nosaukumu - deju SVĒTKI, tāpat - dziedāšanas SVĒTKI. Nevis mēs kaut ko atdziedam, atdejojam," komentēja komponists Pauls. Viņaprāt, vajadzīgs, lai auditorija, kas to klausās, "ieiet" numurā un dzied kopā vai visādā ziņā ir kopā ar tiem, kas dzied vai dejo.

"Kas tagad notiek? It kā notiek tie vieni tā sauktie nopietnie Dziesmu svētki un pēc tam dziedāšana, kuras dziesmas nekādā ziņā neliek tajā pirmajā daļā. Bet daudzi cilvēki teic, ka tie Dziesmu svētki sākas ar to otro daļu tajā naktī, kad dzied tos visiem pazīstamos meldiņus, visi var bļaut līdzi, visi priecīgi un viss tas ir skaisti. Te nav kaut kas pareizi, te neiet viss tas kopā," uzskata komponists.

Pēc pagājušā svētku noslēguma koncerta programmas veidotāju virzienā vēlās milzu kritikas vilnis. Pauls saka: skaidrs, ka visām gaumēm nekad nevarēs izpatikt. Taču zelta vidusceļš ir jāmeklē, pieļaujot, ka tā būs mūžīgā problēma, kā šos svētkus veidot.

"Mīļie kolēģi, mēs taču labi zinām, kā dzied koris "Latvija", kā dzied kamerkoris "Kamēr". Tie taču ir pasaules klases izpildītāji. Nu nebūs tur tāds līmenis nekad. Tur sabrauks cilvēki no laukiem. Labi, ka to melodiju var noturēt kopā. Tur vajadzīgs tas kopējais skanējums. Tas diriģents tur var vispār arī nebūt. Pasakiet tikai dziesmu, un viņi paši tiks galā," sprieda Pauls.

Viņam arī kāds televīzijas operators teicis, ka Dziesmu svētkos esot grūti atrast seju, kurā redzams, ka cilvēks dzied ar prieku. Tagad lielākā daļa ir iebūrusies notīs un ir jūtams, ka nav tās atdeves, kas būtu vajadzīga.

Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns ir pārliecināts, ka koncerta repertuārs izdevies demokrātisks, kur esot daudz domāts gan par lauku miesta kori, kas, saprotams, daudz nevar "celt", gan par tiem augstas raudzes profesionāļiem, kuri savu māksliniecisko latiņu negrib laist zemu. Un, pēc viņa domām, darīts viss, lai diskomfortu nejustu ne viens, ne otrs. "Mums ir trīs modelēšanas koncerti - Talsos, Jēkabpilī, Dikļos. Un mēs neesam tik ambiciozi un ietiepīgi, un ceru, ka mēs spēsim saskatīt kaut kādas lietas, kas ir problemātiskas, ja tādas būs. Mums ir pietiekoši daudz laika no kaut kā atteikties, ja tas būs nepieciešams," teica Klišāns.

Tikmēr dejotāji kara cirvi patlaban ir nolikuši malā un asinis vairs nevēlas. Rīkotāji sola revidēt gan deju mūziku, gan iecelt muzikālo vadītāju, kāda patlaban nav. Dejotāju spiediena rezultātā iets vēl tālāk, ļaujot lieluzveduma "Māras zeme" repertuāru apgūt pēc brīvprātības principa un dejot tikai to, kas tīk.