Mistiska labdarības organizācija vāc ziedojumus "anonīmiem grūtdieņiem"

Palīdzību lūdz pensionāri no Āgenskalna, ģimene no Tukuma un māmiņa no Valmieras

Ielūkojoties biedrības lapā sociālā tīklā „Facebook”, kas darbojas ar veco nosaukumu „Charity for children „Snowflakes””, redzams, ka daudzos palīdzības lūgumos netiek minēts ne palīdzības lūdzēja pilns vārds, ne adrese. „Labās sirds kluba” sociālo tīklu vietnēs, piemēram, minēts, ka „pensionāriem no Āgenskalna nepieciešams savest kārtībā pussabrukušās sienas virtuvē”, „jaukai, aktīvai un lielai ģimenei Tukuma novadā nepieciešams ledusskapis”, „topošajai māmiņai no Valmieras nepieciešamas pirmās nepieciešamības lietas” un tamlīdzīgi.

Protams, ir arī konkrēti lūgumi pēc palīdzības, piemēram, sociālās aprūpes centram „Liepa”. Tāpat arī tiek lūgti ziedojumi Jelgavā dibinātā „Labās sirds kluba” darbības nodrošināšanai: „Mums nav ne uzkrājumu, nedz arī pamatkapitāla. Mašīna mums lūzt, mēbeļu pārvadāšanai transporta mums nav, ikmēneša kancelejas izdevumi aug”.

Aizdomas varētu izraisīt fakts, ka biedrības nosaukums „Labās sirds klubs” ir teju vai identisks Latvijas Samariešu biedrības projektam „Labas sirds klubs”, kuras patronese ir eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Lieki teikt, ka „Labās sirds klubam” nav ne mazākās saistības ne ar Samariešu biedrību, ne eksprezidenti. Tomēr gandrīz identiskie projektu nosaukumi varētu samulsināt ne vienu vien ziedotāju.

„Labās sirds kluba” pārstāve Linda Freiberga Kasjauns.lv pastāstīja, ka biedrībā brīvprātīgi darbojas septiņi cilvēki, par to atalgojumu nesaņemot. Biedrība lūgumus pēc palīdzības pieņem un publicē uz iesniegumu pamata, un sakās tos rūpīgi pārbaudām. Tā kā cilvēki, kuri nonākuši grūtībās nevēlas publiskot ne savu uzvārdu, ne adresi, tad tie arī netiek publiski atklāti. „Daudzi cilvēki, kuri nonākuši grūtībās, nevēlas publiskot ne savu uzvārdu, ne adresi. Diemžēl daļa sabiedrības par jebko ir gatava izteikties negatīvi, it sevišķi interneta komentāros, kur ir tik ērti slēpties aiz šķietamās anonimitātes,” piebilst Freiberga. Viņa teica, ka cilvēki, kuri saskārušies ar grūtībām un nabadzību, savu identitāti nevēlas atklāt, lai interneta vidē nepiedzīvotu uzbrukumus un apsaukāšanos.

Kā piemēru viņa minēja šonedēļ izskanējušo palīdzības lūgumu „Agnesei no Valmieras, kas viena audzina divas meitiņas – 5 un 11 gadus vecas”. Agnesei un viņas meitiņām nepieciešama līdzcilvēku palīdzība, jo ģimenes finansiālais stāvoklis (vienīgie ienākumi ir bērnu nauda) liedz iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamas lietas, meitenēm pat nav normālas gultas. Savukārt interneta komentāros lasāms, ka Agnese ir dīkdiene, kura nekur nestrādā un negrib rūpēties par saviem bērniem. Ja tiktu publicēts pilns Agneses vārds un adrese, tad, pēc Freibergas teiktā, viņu teju vai nolinčotu un viņai vairs nebūtu normālas dzīves, kaut arī viņa ne pie kā neesot vainīga.

Freiberga piebilda: „Nemaz vis tik skarbi nav. Mēs neesam noslēpumaina organizācija, darām ļoti labu darbu. Pēdējo mēnešu laikā esam palīdzējuši desmitiem ģimeņu, vairums no tām ir no Jelgavas un Jelgavas novada. Es pati, piemēram, kopš pagājušā gada decembra ar savu mašīnu esmu palīdzību izvadājusi trūkumā nonākušajiem. Un, runājot par to, ka mūsu biedrības nosaukums teju sakrīt ar Samariešu biedrības projekta nosaukumu, jāteic, ka mēs par šo sakritību tik tiešām neko nezinājām. Nosaukumu izvēlējāmies tādēļ, ka tas skaidri parādīja mūsu attieksmi pret līdzcilvēkiem”.

Vienlaikus Freiberga bilda, ka salīdzinoši īsajā biedrības darbības laikā nācies saskarties arī ar negodprātīgiem palīdzības lūdzējiem, taču tas nebūt nav mazinājis darbošanās degsmi.

Sociālais dienests: „Sadarbība ar klientiem ir konfidenciāla”

Valmieras Sociālā dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Sandra Kārkliņa, uz jautājumu, vai Valmierā tik tiešām ir šāda grūtībās nonākusi Agnese ar divām meitām, Kasjauns.lv tieši neatbildēja. Viņa pauda: „Ikvienā ģimenē, kur aug bērni, ik pa laikam ir jāiegādājas piemērots apģērbs, apavi, ratiņi, bērnu gultiņa, matracītis vai citas lietas atbilstoši bērna vecumam. Ir prieks par ģimenēm, kas ir materiāli nodrošinātas un var atļauties ieiet veikalā un nopirkt jaunas lietas, tomēr sabiedrībā ir arī ģimenes, kas apmainās ar bērnu apģērbiem, apaviem, atdāvina citiem mantas, kas pašiem vairs nav nepieciešamas. Tāpat Valmierā darbojas nevalstiskas organizācijas un biedrības, kas aktīvi iesaistās labdarības organizēšanā un sniedz atbalstu ģimenēm.

Ja ģimene ir deklarējusi dzīvesvietu Valmierā, tad tai ir iespēja nepieciešamības gadījumā vērsties Valmieras Sociālajā dienestā pēc palīdzības un atbalsta, taču tālākā sadarbība ar klientiem ir konfidenciāla un netiek izpausta plašākai sabiedrībai. Sociālais dienests, izvērtējot klienta situāciju, apstākļus un citus faktorus, likumā noteiktajā kārtībā meklē iespējas, kā palīdzēt – sniedz konsultācijas, speciālistu atbalstu, palīdz saņemt valsts nodrošināto palīdzību un izprast likumiskās tiesības, sagatavot dokumentus, lemj par pabalstu piešķiršanu un klientu līdzdarbības pienākumiem, kā arī atbalsta klientu iniciatīvu meklēt resursus savu problēmu risināšanā.”

Tāpat Kārkliņa Kasjauns.lv pastāstīja, ka Valmieras Sociālajam dienestam ir noslēgti līgumi ar vairākām nevalstiskām organizācijām, kas darbojas sociālajā jomā – fondu „Iespēju tilts”, Valmieras invalīdu biedrību „Atspēriens”, Kristīgo žēlsirdības centru, centru „Valdardze” un Valmieras pensionāru biedrību, lai veicinātu palīdzības sniegšanu dažādām iedzīvotāju grupām. „Labās sirds klubs” šo organizāciju sarakstā nav.

Par „Labās sirds klubu” viņa vien piebilst: „Biedrība „Labās sirds klubs” ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un par tās darbību ir atbildīga pati organizācija”.

Uzņēmumu datu bāze „Lursoft” liecina, ka šī gada sākumā tik tiešām reģistrēta labdarības biedrība „Labās sirds klubs”, kuras galvenais mērķis ir palīdzēt trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kā arī organizēt dažādus labdarības projektus. Tomēr gūt konkrētu atskaiti, cik ziedots biedrībai un, kā ziedojumi konkrēti izlietoti, nav iespējams.

Tā kā biedrība „Labās sirds klubs” reģistrēta Jelgavā, Kastaņu ielā, un tā savu darbību arī visaktīvāk izvērš Jelgavā, Kasjauns.lv Jelgavas laikraksta „Zemgales Ziņas” redaktoram Guntaram Gūtam jautāja, vai viņš ir ko dzirdējis, par „Labās sirds klubu” un ko var teikt par tā aktivitātēm. Viņš teica, ka par šādu klubu līdz šim neko nav dzirdējis un nevar komentēt tā darbību.

Tomēr „Labās sirds klubs” Jelgavā ir pamanāms. Viena no kluba aktīvistēm ir Jelgavas krievu laikraksta „Novaja Gazeta” galvenā redaktore Inga Karlinska, kura Kasjauns.lv teica:

„Kopš decembra palīdzēts vairāk nekā 30 ģimenēm dažādos Latvijas reģionos – vākts apģērbs, mēbeles un citas mantas, kas pēc tam nogādātas adresātiem.

No lielākajiem naudas ziedojumiem jāmin: 4000 eiro dzīvesvietas remontam Inesei no Jelgavas, 400 eiro, par kuriem šobrīd top ortopēdiskie apavi Aizputē, pārtikas pakām vairākām ģimenēm – 300 eiro, tikpat – slimnīcas rēķina apmaksai Līgai no Jūrmalas, 250 eiro elektrības parāda apmaksai ģimenei no Tukuma, 70 eiro invalīdu ratiņu pielāgošanai bērnam, divas reizes pa 128 eiro – pusautomātisko veļas mašīnu iegādei divām ģimenēm, 450 eiro mājvietas remontam Svētē (šobrīd notiek materiālu iegāde).

Jāpiebilst, ka ne visi šie ziedojumi gājuši caur biedrību, jo sākumā bijām aktīvistu grupa, kas organizēja palīdzēšanu un cilvēki skaitīja naudu pa tiešo ģimenēm. Kopš nodibinājām biedrību, ziedojumi iet caur kontu, kas ļauj tiem precīzi sasniegt nosprausto mērķi”.

Elmārs Barkāns/Foto: ekrānuzņēmums no „Facebook”, Evija Trifanova/LETA