Kāpēc sabiedriskais medijs ļauj Streipam lamāt tautiešus par kretīniem?
Savā Feisbuka kontā Streips, protams, drīkst paust savas domas un kaunināt nepietiekoši progresīvi domājošos. Tomēr cik ētiski ir savus uzskatus publicēt sabiedriskajā medijā un saņemt par to algu, ko veido iedzīvotāji, kuru lielākā daļa (tā rāda aptaujas) ir pret homoseksuāļu propagandu, vaicā Ieva.
Viedokļi
2015. gada 16. jūnijs, 18:30

Kāpēc sabiedriskais medijs ļauj Streipam lamāt tautiešus par kretīniem?

Jauns.lv

Galvā slimi, kretīni, aizspriedumaini, ar aizsērējušām smadzenēm, idioti… un kas tik vēl ne. Tā par tiem, kam netīk praids un homoseksuālisma propaganda, zākājas žurnālists Kārlis Streips. Turklāt to viņš dara ne tikai sociālās vietnēs, bet arī valsts finansētā medijā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jo straujāk Eiropraids tuvojās Rīgai, jo uzbrūkošāks tradicionāli domājošajiem savos izteicienos kļuvis žurnālists Kārlis Streips.

„Idioti”, bez kuriem tomēr nevar

Nesen tos, kam homoseksuālisma propaganda šķiet apdraudējums heteroseksuāļu attiecībām (ja reiz demokrātija, tad viedokļu apmaiņā taču drīkstētu būt arī šāds viedoklis, vai ne?), Streips nosauca par idiotiem. Tātad - lielāko daļu sabiedrības, kā rāda aptaujas. „Negribu būt vienīgais, kas tur aizstāv praidu un kopienu kā tādu. Zinu, daudziem nav pacietības ņemties ar idiotiem, un tomēr...” sociālajā vietnē „Facebook” pirms pāris nedēļām nervozi rakstīja Streips, līdzīgi domājošos lūdzot viņu piesegt jaunizcepta raksta komentāru sadaļā.

Paradoksālākais ir tas, ka Streipa kungs, kurš jau sen neslēpj, ka ir homoseksuāls, ērti iekārtojies sabiedriskā medija lsm.lv, tātad – pastāvošā par valsts naudu –, paspārnē. Pozīcijas nostiprinājis bloga ierakumos, viņš regulāri „apšauda” visus, kas kaut vai domās atļaujas homoseksuāļu aktivitātes glaudīt pret spalvu. Domājams, par saviem rakstu darbiem Streips sabiedriskajā medijā saņem algu, tātad to viņam maksā iedzīvotāji. Turklāt tas notiek, medija veidotājam nenodrošinot pretējās puses (lielākās sabiedrības daļas) viedokli, kā rezultātā par „taisnību” caur Streipa moralizējošām runām pasludina tikai vienu, apmēram tādu: kāda gan mēs atpalikusi un necivilizēta tauta, ja negribam iet praidā vai vismaz maliņā sajūsmā sist plaukstas.

Līdzīgi tas ir LTV1 raidījumā „Aizliegtais paņēmiens”, kurā, kolīdz runa par seksuālajām minoritātēm, opozīcijas krēslā apzināti tiek aicināts kāds iespējami jancīgāks tēls, lai uz viņa rēķina iesmietu par tradicionāli domājošajiem.

Aprāj, izsmej, kaunina un par „pāķiem” Streips sauc to sabiedrības daļu, par kuras naudu (arīdzan) sabiedriskajā medijā uztur viņa „ierakumus”. Normāli un demokrātiskai sabiedrībai (pēc kā tik ļoti tiecas pats Streips) pieņemami? Varbūt, ņemot vērā „praidistu” pārliecību, ka viņi ir īstie demokrātijas gaismas nesēji daudzu tumšajos prātos, savām idejām kā placdarmu varētu piesaistīt kādu neatkarīgu mediju, lai vismaz pašcieņas vārdā varētu iztikt bez „idiotu” kapeikām?

Ar varu mīļš nebūsi

Savukārt šodien Streipa kunga sūksti uztur novērojums, ka Latvijas laikraksti par vakardienas Eiropraida atklāšanu uzrakstījuši „pilnīgi neko”. Kā tad tā?! „Portālos galvenā vēsts ir par to, ka mūsu valsts galvenais katolis ir aicinājis ļaudis „Eiropraidam pievērst pēc iespējas mazāk uzmanības un lūgties.” Laba doma, melnsvārci! Dievs, kungs, es aizlūdzu par Zbigņevu Stankeviču un lūdzu, lūdzu, lūdzu Tev viņa galvas kausā ielikt kaut pa kripatiņai vairāk izpratnes un veselā saprāta. Lūdzu? Amen,” Feisbuka profilā šodien žurnālistiem, no kuriem daļu pats reiz skolojis, pirkstu krata Streips.

Kopsavelkot, mani uztrauc mediju vadītāju klajā sabiedrības vairākuma ignorēšana, akli un pakalpīgi sekojot Eiropas Savienības normu paraugiem un dažiem aktīvistiem. Esam tumsoņas? Okei, bet runājiet ar mani un pārlieciniet mani cieņpilnā valodā, es ieklausīšos!

Diezin vai izpratne veidosies no Streipa lamām un „Mozaīkas” labi finansētā un mērķtiecīgā plāna, kā mūsu „galvas kausus” kā rubika kubikus visās varavīkšņu krāsās pārgrozīt.

Ieva Valtere, žurnāla „Rīgas Viļņi” galvenā redaktore/Foto: Ieva Valtere/ Ieva Lūka/LETA