Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Premjere gandarīta, ka tomēr izdevies vienoties ar koalīcijas partneriem, kuri līdz šim bija pret bēgļu uzņemšanu.

Valdība visbeidzot atbalsta 776 bēgļu uzņemšanu Latvijā 205

Politika
2015. gada 17. septembrī 18:12 2015. gada 17. septembrī 18:12
(Papildināta 20:50) Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

"Valdība atbalstīja brīvprātīgu solidāru bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai," pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Valdības lēmums tika pieņemts, ministriem balsojot. No Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem, kuriem šī lēmuma pieņemšanā bija brīvais balsojums, pret balsoja vienīgi veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Viņš skaidroja, ka balsojis "pret", jo koalīcijas padomes sēdē neesot guvis apstiprinājumu, ka Latvijai ir plāns, "ko mēs darīsim un kā mēs uzņemsim bēgļus". Ministrs sacīja, ka viņu neapmierina epizodiskā pieeja bēgļu jautājuma risināšanā, kamēr reāls plāns, kā uzņemt patvēruma meklētājus, netiek izstrādāts. Belēvičs arī atzīmēja - ir skaidrs, ka būs jāuzņem vairāk bēgļu.

No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministriem "pret" balsoja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) valdības sēdē nepiedalījās.

Latvija savā pozīcijā norāda, ka neiebilst ES koordinētai rīcībai, īstenojot bēgļu pārvietošanas aktivitātes, tomēr joprojām turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, katrai no dalībvalstīm saglabājot tiesības lemt par to, cik lielā mērā iesaistīties aktivitātēs, atkarībā no to iespējām un nacionālās kapacitātes.

Līdz ar to Latvija varētu neiebilst Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam pārvietot 120 000 personu pēc EK piedāvātās formulas, kas saskaņā ar pašreizējo sadalījumu dalībvalstīm šobrīd Latvijai paredz uzņemt 526 personas, ja tām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tiek uzsvērts, ka šis ierosinājums ir realizējams tikai pakotnē ar citiem piedāvātajiem instrumentiem.

Pozīcijā ir paustas bažas par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdalei. Latvijas nostājā iecerēts uzsvērt, ka fizisku personu pārdale ir izmantojama tikai kā galējais līdzeklis ārkārtas situācijās, turklāt katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā katras valsts kapacitāti. Latvijas vērtējumā šādos pasākumos dalībvalstīm ir jāpiedalās brīvprātīgi, izvērtējot savas iespējas un nacionālo kapacitāti.

Latvija atbalsta priekšlikumu ES līmenī izveidot vienotu drošo izcelsmes valstu sarakstu, jo uzskata, ka tas sekmēs patvēruma procedūras efektivitāti. Šajā sarakstā pašlaik plānots ierakstīt Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Maķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Serbiju un Turciju.

Latvija vēlas, lai tiktu īstenoti pasākumi, kas vērsti uz pēc iespējas ātrāku personu identifikāciju, nošķirot tās personas, kurām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no tām personām, kuras Eiropā ieradušās labākas dzīves meklējumos un kurām nav likumīga pamata uzturēties ES. Latvijas pozīcijā īpaši atzinīgi vērtēti visi pasākumi, kas vērsti uz pēdējās personu grupas atgriešanu izcelsmes valstī.

Straujuma pēc valdības sēdes informēja, ka nacionālajā pozīcijā tiks iekļauts ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) priekšlikums par sadarbību ar trešajām valstīm, kā arī tas, ka Latvijai ir svarīgi uzņemt ģimenes ar bērniem. Savukārt Belēviča priekšlikums par veselības aizsardzības jautājumiem tiks izskatīts reizē ar darba grupas ziņojumu par turpmāko rīcību ar bēgļiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pauda gandarījumu, ka valdība ir spējusi vienoties par to, ka Latvija nestāv malā un ir solidāra ar krīzes situācijā nonākušajām valstīm. Lūgts komentēt, kas notiks gadījumā, ja Saeimas Eiropas lietu komisijā netiks atbalstīta šī pozīcija, Kozlovskis izteica cerību, ka pozīcija tomēr netiks mainīta. "Šis ir ļoti nopietns jautājums par mūsu nākotni. Arī Latvija nevar būt pasargāta no līdzīga veida problēmām," uzsvēra ministrs.

Ekspertu darba grupai ir uzdots 29.septembrī valdībā ziņot par turpmāko rīcību ar bēgļiem, kad tie nonāks Latvijā. Kozlovskis informēja, ka ir iezīmēta nosacīta ceļa karte, kas notiek ar personām brīdī, kad tās nonāk Latvijā, un kur tās tiek pārvietotas pēc statusa izvērtēšanas.

Kā ziņots, arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pirmdien un otrdien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nav mainījuši un vienošanās par iespējamo kompromisu netika panākta.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA

Citi šobrīd lasa

Adriana Lima izplūst asarās: pēc 18 gadiem viņa atvadās no "Victoria's Secret" 12
Bezpajumtniekam, kurš Melburnas teroraktā metās cīņā ar uzbrucēju, dzīve mainīsies pilnībā 16
Bolderājā uz ielas atrod narkotikas pārdozējušu sievieti, kurai līdzās stāv pārsalis 4 gadus vecs dēls 28
Skatīt visus komentārus

"Мамочка, прости меня за это": последние слова 5-летнего мальчика, умирающего от рака

Как молоды они были: в сети появилось фото Пугачевой и Моисеева 32-летней давности