Notiks ķīniešu mākslinieces Hunge Džan izstādes atklāšana

Izstādē būs apskatāmas 100 skices, kā arī eļļas gleznojumi un fotogrāfijas. Ekspozīciju papildinās mākslinieces stāstījums, paskaidrojumi u atbildes uz jautājumiem. Izstāde RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā būs skatāma līdz 12. novembrim bibliotēkas darba laikā darbdienās no 10.00 līdz 19.00, sestdienās no 10.00 līdz 17.00.

Māksliniece stāsta: „Mani sauc Meri (Mary), bet ķīniešu valodā mans vārds skan – Hunge Džan. Esmu dzimusi Ķīnas galvaspilsētā Pekinā un pēc profesijas esmu arhitekte. Pirmoreiz Rīgu apmeklēju 2013.gadā un negaidīti iemīlējos šajā pilsētā, bet jau 2014. gadā visa mana ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Mana meita šeit apgūst valodas, bet es sāku veltīt daudz laika savai vecajai kaislībai -  gleznošanas nodarbībām. Tā kā šogad man bija diezgan daudz brīva laika, atainoju nozīmīgākus dzīves brīžus un dalījos tajos ar saviem draugiem. Skatoties uz maniem zīmējumiem, draugi, savukārt, teica, ka šādas skices esot daudzreiz interesantākas par fotogrāfijām.  Visus šos zīmējumus vieno kopīga īpatnība – tie ir stāsti no „mazās, bet skaistās Latvijas” dzīves.

Dzīvojot Ķīnā, esmu pieradusi pie tā, ka viss ir „liels”, it īpaši pilsētas, celtnes un, protams, iedzīvotāju skaits. Man ir 25 gadu ilga pieredze tehniskajā projektēšanā un arhitektūras projektu vadībā. Viena no pēdējām mūsu celtnēm ir apļveida ēka Guandžou pilsētā, kura ir 138 metrus augsta un kuras platība ir 100 000 kvadrātmetri. Šāda lieluma projekti ir retums ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā. Viens miljons iedzīvotāju – tas ir tikai viens Ķīnas dzīvojamais rajons. Dzīve un darbs šādā milzīgā plūsmā bieži vien pārvēršas par pastāvīgu stresu un spriedzi. Dzīve nelielajā Latvijā, gluži otrādi, ļauj cilvēkiem baudīt mierīgāku dzīves veidu, bet Latvijas dabas skati valdzina ar savu skaistumu un neatstāj vienaldzīgu arī mani.

Var teikt, ka gleznotāja esmu tikai pa pusei. Bērnībā man patika zīmēt, un veselus 10 gadus es mācījos pie slavenā gleznotāja Juaņ Dzji. Vairums manu agrāko darbu atrodas Šeņdžeņas pilsētas mākslas galerijā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu mani pārņēma līdz šim nepiedzīvota iedvesma, un es atkal ņēmu rokās otu. Parasti savus darbus es radīju, strādājot saskaņā ar ķīniešu mākslas tradīcijām – ar vilka spalvas otu uz rīspapīra. Atbraukusi uz Rīgu, atbilstoši ķīniešu sakāmvārdam „Ienākot lauku ciemā, ievēro paražas”, es nomainīju tušu pret eļļas krāsām un rīspapīru pret audeklu. Mana skiču klade man ir vienmēr līdzi! Tā man ļauj piefiksēt pirmajā acu uzmetienā nenozīmīgus momentus, kuri patiesībā ir kaut kas pavisam neparasts! Vakaros pilnveidoju savas iemaņas Latvijas Mākslas akadēmijā. Tādā veidā, pavisam nemanot, man ir sakrājies milzīgs daudzums skiču, no kurām simt tika atlasītas izstādei. Arī eļļas gleznu skaits pakāpeniski pieaug. Es gribētu izteikt milzīgu pateicību saviem Latvijas draugiem, kuri labprāt piekrita tikt atainoti manās gleznās.  Viņi visi ir neticami sirsnīgi un čakli! Starp viņiem ir arī tādi, kuri pārvalda ķīniešu valodu! Šis fakts bija man  īsts pārsteigums. Es viņus apbrīnoju!

Visi mani zīmējumi ir manu izjūtu atspulgs par „mazo, bet skaisto Latviju”. Tas ir  arī ir sava veida sveiciens Latvijai valsts Neatkarības svētkos. Saviem zīmējumiem es pievienoju fotogrāfijas un īsus paskaidrojumus. Kā saka ķīnieši – „Mums priekšā ir vesela bezgalība”! Es ļoti ceru, ka arī turpmāk varēšu dalīties ar Latvijas draugiem savos visspilgtākajos un viskrāsainākajos iespaidos!”

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību

Regīna Zommere / Publicitātes foto