Zolitūdes traģēdijā cietušo himna: "Tik ļoti gribas dzīvot!" Noklausies! VIDEO

Par daudzu Zolitūdes traģēdijā cietušo un viņu radinieku neoficiālo himnu kļuvusi Maskavas grupas „Roždestvo” dziesma „Tik ļoti gribas dzīvot!”. Rīt aprit divi gadi kopš nelaimes, sabrūkot „Maximai”, dzēšot 54 cilvēku dzīvības.

2015. gada 20. novembris, 06:16

Zolitūdes traģēdijā cietušo himna: "Tik ļoti gribas dzīvot!" Noklausies! VIDEO

Jauns.lv

Kad pulcējas Zolitūdes traģēdijā cietušie, viņu saieti iesākas ar Maskavas grupas „Roždestvo” dziesmu „Tik ļoti gribas dzīvot!” (krieviski „Так хочется жить!”). Liktenīgas sakritības dēļ dziesmas videoklipa prezentācija kādā Maskavas klubā notika tieši traģēdijas dienā – 2013. gada 21. novembrī.

Ludmila Larkina, kura Zolitūdes traģēdijā zaudēja meitu Jūliju, Kasjauns.lv teica: „Pirmā lieta, kad sapulcējamies (traģēdijā cietušie un viņu radinieki), uzliekam „Roždestvo” dziesmu „Tik ļoti gribas dzīvot!”. Tā ir mūsu dziesma. Mēs to ieslēdzam un paraudam… Tajā viss ir tā, kā bija – arī par to, ka tevi saspieda. Gribas piecelties un visiem paziņot, ka atgriezīšos…”

Kaut arī dziesma ir tapusi pirms vairākiem gadiem, vēl ilgi pirms Zolitūdes traģēdijas, ir sajūta, ka tajā izdziedātas upuru emocijas: „Tu zini, tā gribas dzīvot” – dzīvot, lai visus mīlētu, no rīta uzvārīt kafiju, dzīvot par spīti tam, kas rakstīts avīzēs, par spīti tam, ka tu esi nospiests, visu slikto aizmirst, lai pavasarī atkal uzplauktu.

„Visvairāk gribas dzīvot tieši mirklī, kad esi nospiests, dzīvot minūtē, kas izšķiroša,” skan dziesmā, kas beidzas ar vārdiem, ka jauna dzīve turpināšoties kokā, caur kuru atkal uzplaukt pavasarī.

Liktenīgas sakritības dēļ šo dziesmu neilgi pirms nāves mīlēja dungot viens no traģēdijas upuriem – Andrejs Burvis. Otra liktenīgā sakritība – dziesmas „Tik ļoti gribas dzīvot!” jaunā videoklipa prezentācijas Maskavas karaoke studijā „Vatsons” notika traģēdijas dienā – 2013. gada 21. novembrī.

Grupas „Roždestvo” (no krievu valodas tulkojot tās nosaukumam ir divējādas nozīmes – Ziemassvētki un Piedzimšana) pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un tā izpilda autordziesmas franču šansona stilā, savu mūzikas stilu grupa dēvē par „dvēseles stilu”. Grupa ir visnotaļ populāra Krievijā un tā arī viesojusies Latvijā – šansona festivālā Jūrmalā un Daugavpils Kultūras pilī.

Skaņdarbu Zolitūdes traģēdijas upuriem veltījis arī latviešu jaunais komponists Jēkabs Jančevskis – dziesmu „Ar zvaigžņu kluso gaismu” ar Ojāra Vācieša vārdiem kora „Sōla” izpildījumā. Ojāra Vācieša dzejoli caurauž liela mīlestība un reizē nepārvarams attālums. Veltījums Zolitūdē bojāgājušajiem tam piešķir vēl papildu dimensiju: „Kur nav nevienas satikšanās, ir tikai nokavētās un vairs neesošās”.

Ojārs Vācietis: „Ar zvaigžņu kluso gaismu”:

Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,

bez skaņas iešu Tavā tālā logā,

bez vārda iešu Tavā mīļā mūžā,

bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi,

Tu mani pašu, mīļā, neredzēsi,

jo esmu es no Tevis tādā tālē,

kur nav nevienas pašas satikšanās,

ir tikai nokavētās un vairs neesošās.

Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,

jo saules baltā

man jau ir par skaļu.