Parīzē izsvilpj Hermaņa izrādi "Fausta pazudināšana". VIDEO
Publika izsvilpusi Hermaņa darbu, bet atzinīgi novērtējusi izrādes muzikālo noformējumu.
Kultūra
2015. gada 9. decembris, 16:06

Parīzē izsvilpj Hermaņa izrādi "Fausta pazudināšana". VIDEO

Jauns.lv

(Papildināta 18:06) Alvja Hermaņa režisēto Hektora Berlioza operu "Fausta pazudināšana" otrdien tās pirmizrādē Parīzes operā auditorija izsvilpusi.

Izrādes iestudējumu Hermanis veidojis, izvēloties zinātnieku Stīvenu Hokingu, kurš ekoloģiskas katastrofas gadījumā varētu izvēlēties kolonizēt Marsu.

Izrādes scenogrāfiju veido dzelzs būris un stikla dekors, ko papildina video projekcijas uz ekrāna.

Publika izsvilpusi Hermaņa darbu, bet atzinīgi novērtējusi izrādes muzikālo noformējumu. Pirmizrādē uz skatuves kāpa dziedātāji Jonass Kaufmans, Sofija Koha, kā arī Brēns Terfels.

Vācu tenors Kaufmans aizstāvēja izrādi, bet atzina, ka režisors izrādes muzikālo pusi būtu varējis attīstīt vēl vairāk.

Kā ziņots, Hermanis pametis darbu teātrī "Thalia Theater" Hamburgā, paužot protestu pret Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem.

Režisors norāda, ka Berlīnes imigrācijas politika apdraud Eiropu, jo tajā nepamanīti var iekļūt teroristi. Nav iespējams atšķirt labos cilvēkus no ļaunajiem. Vienlaicīgs atbalsts teroristiem un Parīzes slaktiņa upuriem nav iespējams. Lai arī ne visi bēgļi ir teroristi, visi teroristi bijuši bēgļi vai viņu bērni, uzskata Hermanis.

Saistībā ar Hermaņa aiziešanu no teātra tam nākas atcelt izrādi, kuru bija plānots skatītājiem rādīt nākamajā gadā. Tomēr tas turpinās izrādīt citu Hermaņa izrādi "Spaete Nachbarn" ("Vēlie kaimiņi"), kas vēsta par ebreju imigrantiem ASV.

Hermanis nepiekrīt viedoklim sociālajos tīklos

Pats Režisors nepiekrīt sociālajos tīklos paustajam, ka viņa režisētās operas "Fausta pazudināšana" pirmizrāde Bastīlijas operā Parīzē būtu piedzīvojusi izgāšanos.

Aģentūrai BNS viņš norāda, ka publika sadalījusies divās daļās, "kā tas bieži Rietumeiropas operteātrī notiek".

"Pirms nedēļas mirušais franču teātra pēdējais klasiķis Luks Bondī man mūsu pēdējā sarunā teica - izrāde ir izdevusies tad, ja publika savā starpā saiet matos. Manā gadījumā izrādes pretiniekiem iespējami trīs iemesli. Pirmais ir tas, ka franču opermūzikas publika ir galēji konservatīva un Berliozs viņiem ir bez maz tas pats, kas latviešiem Blaumanis. Mana interpretācija ir diezgan radikāla, jo Fausts ir kļuvis par astrofiziķi Stīvenu Hokingu. Otrs iemesls - pirmizrādes publikas vidējais vecums bija ap 70 gadi. Piemēram, ģenerālmēģinājumā, kur 2700 vietu zāle bija izpārdota jauniešiem līdz 28, izrāde tika uzņemta ar stāvovācijām viennozīmīgi. Trešais iespējamais iemesls - varbūt publikā bija cilvēki, kas atbalsta, ka Eiropas Savienībai ir likvidētas ārējās robežas. Mans viedoklis šajā sakarā arī Francijā ir zināms," pauda Hermanis.

Režisors norādā, ka latviešu skatītājiem izrādes tiešraidi būs iespējams noskatīties 17.decembrī Eiropas televīzijas kultūras kanālos.

"Izrādē dzied labākās pasaules balsis - Jonas Kaufmans un Brins Terfels," piebilda Hermanis.


LETA, BNS / Foto: Evija Trifanova/LETA