84.vidusskolas apkārtnē veidos vienu no lielākajām atpūtas un sporta zonām pilsētā
Piektdien, 18.decembrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs un būvfirmas “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš svinīgi atklāja pabeigtos darbus bijušās izgāztuves sakārtošanas projektā Augusta Deglava ielā.
Pārvietojot vairāk nekā 900 000 kubikmetru atkritumu un, izveidojot 35 metrus augstu kalnu, šoruden ir pabeigti 2014.gada oktobrī sāktie būvdarbi bijušās izgāztuves sakārtošanai. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta realizētā un ES līdzfinansētā projekta gaitā iedzīvotāji ieguvuši vairāk nekā 20 hektāru plašu labiekārtotu teritoriju.
Pēc tam amatpersonas kopā ar Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu iepazīstināja Rīgas 84.vidusskolas vadību, audzēkņus un citus interesentus ar pašvaldības plānotajiem apkārtējās teritorijas attīstības plāniem.
“Mums ir izdevies sakārtot ievērojamu galvaspilsētas teritoriju. Jau pavasarī visu labiekārtosim, lai varam kopā baudīt dabu un atpūsties. Te būs Latvijā lielākā pikniku zona, sporta laukums un bērnu rotaļu laukums,” norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
“Šobrīd skolai ir piesaistīta 3,7 hektāru liela teritorija, bet plānots, ka skolai pievienos vēl blakus esošo zemesgabalu un tā būs jau 5,8 hektārus liela. Plašajā teritorijā tiks izvietoti septiņi dažāda veida fizisko aktivitāšu un rotaļu laukumi,” par turpmākajiem attīstības plāniem pie Rīgas 84.vidusskolas informēja Rīgas domes īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Tie iedalīsies dažādu vecumu grupās bērniem līdz trīs gadiņiem, bērniem no 5 – 7 gadiem un bērniem virs 7 gadiem. Šo laukumu kopējā platība būs 1,64 hektāru un tie visi tiks pārklāti ar mākslīgo mīksto segumu un 40 dažāda veida rotaļu iekārtas.
Tāpat teritorijā būs izveidoti un aprīkoti laukumi hokejam, skrituļošanai, skeitošanai, basketbolam, futbolam Būs speciāls laukums ielu vingrošanai, kurā tiks uzstādītas 12 dažāda veida iekārtas.
Teritorija tiks iežogota 1,2 km garumā. Tiks nobruģēti laukumi, asfaltēti celiņi gan gājējiem, gan skrituļotājiem kopējā platībā 8595 kvadrātmetri.
Apmeklētāju ērtībām teritorijā darbosies speciālas ģērbtuves, inventāru nomas punkti, būs soliņi un protams apgaismojums un nodrošināta apsardze.
Pats kalns, kur vēl piecus gadus nedrīkstēs nekā būvēt, ir pārklāts ar nosedzošu pretfiltrācijas māla slāni 50 cm biezumā un auglīgas grunts slāni 20 cm biezumā, kā arī apsēts ar zālāju. Kalnu veido dažāda slīpuma nogāzes, radot interesantu objektu apkārtnē. Lai nodrošinātu lietus ūdens plūsmas savākšanu un sadalīšanu, ir izbūvētas divas ievalkas pa atkritumu kalna perimetru.
Pārējā projekta teritorijā blakus kalnam, kas atbrīvota no atkritumiem, izveidots apzaļumots auglīgas grunts slānis 15 cm biezumā, kā arī pretī Rīgas 84.vidusskolai iestādītas desmit liepas. Tādējādi bijušās izgāztuves vietā ir izveidota sakopta teritorija 19,3 ha platībā.
Visā projekta īstenošanas laikā veikta piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšana līdz noteikumos paredzētajiem lielumiem. No atkritumiem atbrīvotajā teritorijā ap kalnu ir izveidoti pieci monitoringa urbumi, ar kuru palīdzību kontroles nolūkā varēs veikt regulārus piesārņojuma līmeņa mērījumus.
Papildus projektā paredzētajiem darbiem veikta teritorijas sakārtošana gar A.Deglava ielu, kā arī sakārota vairāk nekā divus hektārus plašā Ziemeļu izpilddirekcijas pārziņā esošā teritorija, kurā atrodas koku birzs.
Projekta nosacījumi paredz, ka piecus gadus kalnā nedrīkstēs neko būvēt. Tomēr tam blakus esošā sakoptā teritorija tiks izmantota pilnvērtīgi – jau ziemā būs distanču slēpošanas trase, bet vasarā – bērnu rotaļu laukums un Latvijā lielākā pikniku zona.
Pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pasūtījuma Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību veica SIA „SCO Centrs”, būvdarbus - SIA „Merks” un apakšuzņēmējs SIA „Valkas meliorācija”, bet būvuzraudzību - SIA „Geo Consultants”. Projekta kopējās izmaksas ir 8,16 miljoni eiro, no kuriem pusi finansē Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
