Decembra beigas šogad izvērtušās par sēņošanas un ogošanas priekiem

Gailenes pagājušās nedēļas nogalē salasītas gan Kurzemes, gan Vidzemes mežos.

Kurzemnieki, kuri dzīvo netālu no jūras, brīvdienās savākuši gaileņu ražu, vienam otram pat iznākusi garda sēņu mērce. Gaileņu sauju Mazirbes mežos izdevies salasīt arī vides žurnālistei Anitrai Toomai. Viņa Kasjauns.lv pastāstīja: „Sevišķi jau piekrastē šajā laikā var atrast sēnes. Ir ne tikai gailenes, bet arī suņu sēnes, skaistas piepes, ķērpji un sūnas. Izgāju pastaigāties ar suni mežā un uzgāju tikko izaugušas četras gailenes. Ēst gan tās netaisos, jo man gailenes vispār negaršo. Tagad mežā var atrast arī gardas brūklenes un dzērvenes, tās gan saglabājušās no rudens. Ogu uzdevums jau ir sagādāt barību zvēriem un putniem arī pavasarī. Savukārt sēnes tagad sastopamas daudzos Kurzemes mežos, sevišķi tajos, kas ir netālu no jūras. Pie mums jau rudens vienmēr beidzas mēnesi vēlāk, nekā citur, un pavasaris iestājas mēnesi vēlāk”.

Ar savu salasīto sēņu ražu sociālajos tīklos dalās ne tikai kurzemnieki, bet arī vidzemnieki. Gailenes, piemēram, uzietas gan Ādažu, gan Valkas puses mežos.

Valkas ziņu portāls ziemallatvija.lv raksta: „Lai pārliecinātos, vai tik tiešām dažas dienas pirms Ziemassvētku vakara Latvijas mežos aug gailenes, svētdien devāmies uz zināmu gaileņu augšanas vietu aiz Valkas robežas Zāģezera krastā. Sperot pirmos soļus, sūnās ieraugām dzeltenas gaileņu cepurītes. Un tas atkārtojas ik pēc dažiem soļiem. Mežs nemaz neatgādina, ka tuvojas decembra beigas. Raugoties uz mellenājiem, kuriem veidojas pumpuri, šķiet, ka tuvojas pavasaris. Aculiecinieku nostāsti liecina, ka dārzos zied arī maijpuķītes un kliņģerītes”.

Mikoloģe Diāna Meiere skaidroja, ka siltās ziemās tā varot notikt. Pie pašreizējā klimata tas esot normāli. Tomēr jāņem vērā, ka pašreiz atrastās gailenes ir sīkstas, jo tās vairākkārt mežā var sasalt un atkal atkust.