"Ezera sonātes" puikam Mārim dzīvē nav gājis viegli

Kautrīgs un atturīgs

Kad 1974. gadā ar uzaicinājumu izlīmēšanu pie bērnudārza skapīšiem meklēja zēnu topošai filmai Ezera sonāte, bija skaidrs, ka puikam jābūt tumšmatim. Tomēr no daudzu zēnu vidus pēc trim atlases kārtām izvēlējās blondo Egilu. Zēns neesot tēlojis, bet bijis tāds kā dzīvē – šķelmīgs un dauzonīgs. „Par filmēšanos viņam bija tikai viena interese – kārtīgi izdauzīties,” atceras Egila mamma Astrīda, kas tolaik dabūjusi triju mēnešu atvaļinājumu, lai varētu doties līdzi dēlam uz filmēšanas laukumu Kandavā.

Nu pēc 40 gadiem Egilā no dauzonības vairs neesot ne vēsts. Vīrietis kļuvis kautrīgs, noslēgts un atturīgs. Viņa mamma to skaidro ar dažādām problēmām, ko dzīvē nācies pārvarēt. Daudzi šoruden manīja, ka Filmas arheoloģija veidotāji Egila meklēšanā lūdza sabiedrības palīdzību sociālajā tīklā Facebook. Kad caur tuviniekiem vēsts nonākusi līdz Egilam, pret tikšanās ieceri viņš bijis noraidošs – nekur neiešu, un viss! Tad kāda aktrise, kas bijusi Egila mammas kliente „pa kosmetoloģijas līniju”, uzrunājusi viņu.

„Neko jau daudz nevarēju apsolīt,” sarunā ar Kas Jauns atzīst Astrīda, neslēpdama, kā dēls pirms vairākiem gadiem bijis saorganizēts kopā ar citu filmu bērniem (aktieriem no filmām Emīla nedarbi, Tereona galva, Ziemassvētku jampadracis, Ūdensbumba resnajam runcim un citām) piedalīties režisora Vara Braslas jubilejas pasākumā. Bet Egils pēdējā brīdī pazudis. „Autobusiņā, kurā sēdēja Emīls un citi bērni, joņojām pa Juglu un meklējām, kur Egils ielīdis. Tik tālu jau bija pierunāts, ka pat sapucējās, bet tad pazuda. Aizbrauca bez viņa. Nu tāds viņš man ir...” par lielo dēlu pasmaida mamma.

Tikai pēc tam, kad uzzinājis, ka viņu personīgi vēlas satikt aktrise Astrīda Kairiša, kas filmā atveidoja mammu, aiz cieņas un mīlestības pret mākslinieci Egils beidzot piekritis. Viņu satikšanās, kurā raudāja abi, būs redzama LTV filmā. Mamma zina stāstīt, ka viņas vārda māsa Kairiša nav zinājusi par Egila apciemojumu. Tas noticis Nacionālajā teātrī pēc izrādes, un aktrise uzreiz nācējā atpazinusi kādreizējo zēnu, saucot: „Tas taču bankrats!” Kā zināms, par kapitālistiem pietuvinātā vārda bankrots nozīmi Latvijas sociālā sabiedrība uzzināja tieši no šīs filmas, kad Māris, bradājot pa pieaugušo izdemolēto māju, retoriski secināja, ka nu vairs nekā nav, tāpēc ir bankrats.

Tētis jau 17 gados

Pats Egils uz sarunām par dzīvi nav piedabūnams. Par to, kā viņam gājis, noprotams pēc mammas stāstītā. Pēc Ezera sonātes uzņemšanas saistīts ar aktiermeistarību Egils bijis ļoti maz – līdz pamatskolas beigām darbojies teātra pulciņā. Taču, kad bijis jāizvēlas profesija, daudz nedomājot, iestājies turpat, kur māsa, – pavāros. Skolas beigās, būdams tikai 17 gadu vecs, kļuvis par tēti dēlam Jānim un apprecējies.

Egils dienējis padomju armijā. Aizgājis par pavāru, taču dabūjis pa Sibīriju pārvadāt cietumniekus. Kad atgriezies, pastrādājis restorānos, bet juku laikos nestabilā atalgojuma un darba attiecību dēļ pārkvalificējies par gaļas izcirtēju. Starp citu, šobrīd Egils strādājot maksimā kopā ar filmas Emīla nedarbi galvenās – Emīla – lomas atveidotāja mammu.

Pēdējos gados Egils piedzīvojis veselības problēmas un 20 gadu ilgušās laulības dzīves izjukšanu. Kādu laiku viņš arī bijis bez darba. „Tas viņu ir ļoti nospiedis pie zemes,” skumīgi secina mamma. Egils pārnācis dzīvot pie viņas un tēva. Kopā mēdz noskatīties arī Ezera sonāti, kam tekstus no galvas joprojām zinot abi. „Tas mums abiem bija skaists laiks, skaista vasara!” turpina Astrīda, kuras pienākumos filmēšanas laikā ietilpa ne tikai Egila aprūpēšana un teksta mācīšana, bet pašas profesijas dēļ – arī medmāsas palīdzīgā roka.

Spilgti atmiņā Astrīdai iespiedusies epizode, ko bijis grūti nofilmēt. Stāvējuši ezera malā un gaidījuši, kad uzņems ainu, kurā Gunāra Cilinska varonis māca Māri airēt. „Mēs visi gaidām viņus, lai brauktu uz Alsungu pusdienās. Taču piestāj laiva, un visi kāpj laukā skābiem ģīmjiem. Izrādās, Egils nevienu vārdu nebija pateicis...” Pastaigājot gar krastu, atklājies, ka zēnam ir bailes no dziļuma un, sēžot laivā, viņš nespēj atbrīvoties, kur nu vēl paskatīties pāri tās malai. Tieši pirms filmēšanas noslīcis Egila krekliņš, kas izlikts žāvēties laivas priekšgalā. „Uzpūta vējš, un krekls acumirklī nogrima kā akmens. Viņš to redzēja, un tas bija par iemeslu stīvumam,” atklāj Astrīda, piebilstot, ka viss beidzies labi un pēc neilgas pastaigas pa krastu Egils saņēmies un epizodē nofilmējies.