Atvaļinājums Černobiļā – par piedzīvoto stāsta Māra un Dmitrijs. FOTO

Par ekstrēmā tūrisma cienīgo atvaļinājumu stāsta mūziķu pāris, rīdzinieki Māra un viņas vīrs Dmitrijs Lisenko. Viņi atklāj, ka ideja braukt uz Černobiļu radusies pavisam nejauši: „Ar mūzikas grupu „Karmafree” kurā savulaik darbojāmies, noorganizējām foto sesiju Skrundas armijas pilsētiņā. Šī sesija bija ieplānota Černobiļas noskaņās un, esot tur, sakām fantazēt par to kā šī bildēšanās izvērstos īstajā Černobiļā. Pēc kāda laika izpētījām iespējas uz turieni aizbraukt un tas viss izrādījās diezgan vienkārši! Nezinu gan vai šis būtu tāds īsts ekstrēmais tūrisms – mums ar vīru vienkārši patīk dažādas alternatīvas tūrisma vietas, turklāt, dažiem, atrašanās Ukrainā kara laikā jau vien šķiet pietiekami ekstrēma.”

Viena diena Černobiļā līdzvērtīga īsam lidojumam ar lidmašīnu

Pāris atklāj, ka sākumā gan bažījušies par savu drošību, taču tas viņus nav atturējis no unikālā ceļojuma: „Šaubas pirms brauciena, protams, bija, taču visa iegūtā informācija liecināja par pilnīgu drošību. Uzzinājām, ka pavadot vienu dienu Černobiļas slēgtajā zonā, cilvēks uzņem tikpat lielu radiācijas devu kā divu stundu ilgā lidojumā ar lidmašīnu. Tātad, var apgalvot, ka ceļošana ar lidmašīnu ir tikpat kaitīga!” smej Māra. Uz vietas, bail neesot bijis, taču spocīga sajūta abus pavadījusi visu ceļojuma laiku.

Bez gida ne soli!

Ceļojuma laikā laulāto pāri izbrīnījusi vietējā attīstītā tūrisma industrija. Netālu no radiācijas zonas esot divas viesnīcas un muzejs, kā arī regulāri kursē tūristu autobusi. „Pilnīga pamestības sajūta tur nemaz nav. Bez pavadošās personas slēgtajā zonā gan nevienu neielaiž. Tūristiem vienmēr jābūt gida pavadībā. Gids zina, kurās vietās ir droši uzturēties, un no kurām ļoti ātri jāiet prom. Ļoti ātri bija jābrauc cauri vienu no mežiem, kā arī pie paša reaktora ilgstoši uzturēties nav ieteicams. Ja ievēro šos noteikumus, tad viss ir kārtībā,” stāsta Dmitrijs.

Baudīt apkārtni drīkst tikai ar acīm

„Pripjatas apkārtnē, radiācijas daudzums gaisā nav tik augsts kā zemē, tāpēc ceļojuma laikā nedrīkst nekam pieskarties, neko ņemt rokās, vai līdzi, uz mājām,” skaidro Māra. Suvenīrus drīkstot iegūt savā īpašumā tikai un vienīgi speciālos suvenīru stendos. Starp tiem, protams, nav relikviju no 1986.gada avārijas laikiem.

Apskatīts arī bēdīgi slavenais 4.reaktors

Māra un Dmitrijs atklāj, ka brauciena laikā savām acīm redzējuši arī 4.reaktoru, kurā notikusi traģiskā avārija. „Kā mums pastāstīja, šobrīd tiek būvēts jauns sarkofāgs, kurš būs derīgs 100 gadus.

Pastaigas beigās visiem apmeklētajiem obligāti esot jāiziet radiācijas tests, kurš pārbauda uzņemto radiācijas daudzumu. Ja tas pārsniedz atļauto normu, no Černobiļas zonas ārā neizlaiž. „Šādi gan, ievērojot visus drošības noteikumus, nenotiek gandrīz nekad. Mēs, atviegloti nopūšoties, testu izgājām sekmīgi,” saka Māra.