Tik pārpildīta zāle kinoteātrī gadiem nav bijusi. "Pelnu sanatorijai" pirmizrāde. FOTO
Režisors Dāvis Sīmanis par veikumu „Pelnu laboratorijā” pelnīti saņēma ziedus.
Kultūra
2016. gada 22. janvāris, 14:47

Tik pārpildīta zāle kinoteātrī gadiem nav bijusi. "Pelnu sanatorijai" pirmizrāde. FOTO

Jauns.lv

21. janvārī līdz pēdējai vietai aizpildītā zālē kinoteātrī "Splendid Palace" notika režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas filmas "Pelnu sanatorija" pirmizrāde.

Pirms filmas izrādīšanas uz skatuves varēja redzēt gandrīz visu filmas radošo grupu: režisoru Dāvi Sīmani, operatoru Andreju Rudzātu,  mākslinieci Kristīni Jurjāni, komponistu Andris Dzenīti, producentu Robertu Vinovski, filmas kopproducenti no Lietuvas Uļjanu Kim un citus, kā arī filmas aktierus, no kuriem šodien īpaša uzmanība tik pievērsta uz filmas pirmizrādi atbraukušajam aktierim Ulriham Matesam – vācu kino un teātra zvaigznei.

Pirmizrādes pasākumā klāt bija arī viens no slavenākajiem četrkājainajiem kino darboņiem – kucīte Kuti no Lietuvas, kuru zina teju vai visā Eiropā. Astoņus gadus vecā kucīte filmējusies daudzās kinolentēs, bet "Pelnu sanatorijā" viņai veltītas pāris epizodes.

"Šī filma parāda, ka Latvija ir loģiska vide, kurā var spēlēt starptautiski spēlētāji; Ulrihs Matess tagad var būt Latvijas kino sūtnis, kas liecina, ka pie mums ir labvēlīga un profesionāla vide filmu uzņemšanai," uzrunā no skatuves sacīja Kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Savukārt filmas režisors Dāvis Sīmanis pateicās visai filmēšanas grupai, kas "ļāvusies pārcelties ne tikai citā vēsturiskā, bet citā domāšanas situācijā," piebilstot, ka ir pārliecināts par to, ka ieguldītā enerģija vienmēr ir jūtama, un šajā gadījumā  filmēšanas grupas lielo atdevi filmā sajutīs arī skatītāji.

Kino zinātnieks Viktors Freibergs par filmu jau izteicies: ""Pelnu sanatorija" nav vienkārša vēsturiska filma par Pirmā pasaules kara garīgi sagrautiem bijušajiem kareivjiem, bet par atstumtību, izolētību, cinismu un galēju vientulību, ko neizbēgami izjutis ikviens. Perfektais ritms, krāsu palete, kadrējums un skaņas celiņš ir tikai daži no komponentiem, kas traģiku pārvērš izcilā mākslās darbā, bet vēstītāja bezkaislīgums liek skatītājam kļūt par vienu no filmas autoriem, lai cik sāpīgi tas reizēm būtu."

 

Kasjauns.lv / Foto: Anete Janševica