Vīķe-Freiberga: "Birkerts ir galvas tiesu pārāks par pārējiem Latvijas arhitektiem"

Viņa norādīja, ka no visiem Latvijā dzimušajiem arhitektiem, tieši Birkerts starptautiskā mērogā ir sasniedzis visvairāk.

Eksprezidente pieļāva, ka iebildumi pret Okupācijas muzeja paplašināšanas ieceri varētu būt saistīts gan ar finansiālām, gan arī politiskām interesēm.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums saistībā ar būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves īstenošanai ir negatīvs, tomēr projekta attīstītāji var iesniegt jaunu būvprojektu - to žurnālistiem teica būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Vadītājs paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka projekta attīstītāji būvvaldē nav iesnieguši nepieciešamo saskaņojumu Okupācijas muzeja piebūves jaunajiem variantiem un tādēļ iestāde strādā ar to materiālu, kas ir tās rīcībā no pagājušā gada. Vircavs atgādināja, ka pērn saskaņošanai bija iesniegts projekta variants ar negatīvu Rīgas pilsētas galvenā arhitekta slēdzienu.

"Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz termiņa, kurā būvvaldei bija jāpieņem lēmums par projekta virzīšanu, nav iesniegus jaunus risinājumus, uzsvēra Vircavs. "VNĪ neko jaunu neplāno iesniegt un izsaka neizpratni par to, kas ir jāiesniedz, jo visas izmaiņas varot veikt autoruzraudzības kārtībā. Likums neparedz, ka šāda veida izmaiņas varētu veikt autoruzraudzības kārtībā. Mums nav nekādu iespēju šo konkrēto ieceri, kas ir tikusi iesniegta pērn, būvvaldē atbalstīt. Par to ir pieņemts būvvaldes gala lēmums," skaidroja Vircavs.

Rīgas būvvaldes vadītājs tomēr uzsvēra, ka tas nenozīmē projekta beigas, jo Okupācijas muzeja piebūve ir atbalstīta galvaspilsētas detālplānojumā un jautājums ir tikai par to - ar kādiem risinājumiem. "Projekta attīstītāji var nākt ar jaunu būvprojektu, kā to paredz likums," uzsvēra Vircavs.

Tāpat jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvaldei pašlaik nav tiesiska pamata izdot būvatļauju Okupācijas muzeja piebūves celtniecībai, jo tā nav saņēmusi ne koriģētu būvprojektu, ne pozitīvu Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinumu.

Tajā pašā laikā Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informējusi, ka Rīgas pilsētas būvvalde lēmuma pieņemšanā par būvatļaujas izsniegšanu muzeja piebūves celtniecībai vadās no Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma, kas nav tai saistošs. VNĪ norāda, ka ne Rīgas pilsētas arhitekta biroja nolikumā ne arī Rīgas pilsētas būvvaldes nolikumā nav noteikts, ka būvvaldei Rīgas pilsētas arhitekta atzinums un viedoklis būtu saistošs ārējs normatīvais akts, uz kura pamata būvvalde pieņem lēmumu un izdod administratīvo aktu.

VNĪ iepriekš norādīja, ka, pēc normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vienīgais, likumīgi iesniegtais projekts būvvaldē par būvatļaujas izdošanu ir iesniegts 2015.gada 11.maijā. Okupācijas muzeja projektā veiktajiem alternatīvajiem risinājumiem esot bijis informatīvs raksturs. Turklāt par veicamajām izmaiņām projektā nav saņemts būvvaldes izdots administratīvs akts – lēmums.

Būvvalde iepriekš aģentūrai BNS pavēstīja, ka lēmumu pieņems izvērtējot to dokumentāciju, kas ir tās rīcībā. Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka iepriekš komentēja, ka tas nozīmē - būvvalde vadīsies pēc tai saistošā 2015.gada 11.maijā iesniegtā negatīvā Rīgas pilsētas arhitekta biroja atzinuma. "Ņemot vērā, ka ēkai noteikts kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statuss un jāsaglabā tās vērtības, kas padara to kultūrvēsturiski vērtīgu, kas atbilstoši arhitekta atzinumam netiek respektēts iecerē, un risinājumi neveicina Rīgas vēsturiskās centra kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, būvvaldei nav tiesiska pamata izdot būvatļauju ar nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi," skaidroja Žūka.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas arhitekta birojs Okupācijas muzeja  biedrības priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa izteikumu dēļ, ka muzeja  piebūves projekta autors Gunārs Birkerts neatbalsta projektā veiktās korekcijas, atlicis atzinuma sniegšanu par muzeja  piebūvi, lai noskaidrotu  radušos situāciju - uzzinātu, kas ir prezentēto projekta uzlabojumu autors un vai pasūtītājs tos virza kā potenciāli īstenojamus un Birkerta koncepcijai atbilstošus arhitektūras risinājumus.

Nollendorfs skaidroja, ka Birkerts nav apmierināts ar ieteiktajiem alternatīviem risinājumiem būvlaidē un melnbaltajā fasādē un nevēlas saistīt savu vārdu ar šādu izpildījumu. Okupācijas muzejs  kā ēkas lietotājs gan vēlas turpmāku projekta virzību, pat ja tas nozīmēs to, ka Birkerts savu vārdu ar piebūvi nevēlēsies saistīt.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs savu atkārtoto atzinumu par muzeja piebūves projektu plānoja sniegt līdz 15.janvārim, lai iekļautos termiņā līdz 25.janvārim, līdz kuram Rīgas pilsētas būvvalde var piešķirt būvatļauju darba sākšanai.

Tajā pašā laikā VNĪ pagarinājusi konkursa par par Okupācijas muzeja rekonstrukciju termiņu,  par iesniegšanas termiņu nosakot 25.janvāri.

Kā ziņots, 20 Latvijas arhitekti izplatījuši vēstuli Kultūras ministrijai ar aicinājumu saglabāt Okupācijas muzeja ēku Strēlnieku laukumā esošā veidā un necelt pie tās arhitekta Birkerta iecerēto piebūvi "Nākotnes nams", jo tā sabojāšot ēkas izskatu.

Vēstīts arī, ka projekta attīstītāji izstrādājuši divus jaunus risinājumus Okupācijas muzeja rekonstrukcijai.