No 2020.gada dūmu detektori būs obligāti visos dzīvokļos

Piedūmojuma gadījumos detektoru signāls cilvēkus būtu pamodinājis un viņi ja ne būtu apdzēsuši ugunsliesmas, tad vismaz laikus paspētu izbēgt no degošās mājas. Šogad ugunsnelaimēs cilvēki gājuši bojā, jo bija aizmiguši. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD) jau gadu gadiem uzstāj, ka visos dzīvokļos ir jābūt dūmu detektoriem, tagad panākta vienošanās, ka tiem obligāti jābūt uzstādītiem no 2020. gada. Sabiedriskām ēkām (veikali, administratīvās un kultūras iestādes un tamlīdzīgi) ir citas ugunsdrošības prasības un jaunās normas attieksies tikai uz privātajiem mājokļiem.  Kasjauns.lv skaidro, kas tad īsti ir dūmu detektori un cik tie izmaksā?

Dūmu detektori būs obligāti! Kāds sods draudēs par to neesamību?

Šogad cilvēki sadeguši vai nosmakuši dūmos dārza mājiņās, viensētās vai savos dzīvokļos daudzdzīvokļu namos. VUGD preses pārstāve Viktorija Gribuste Kasjauns.lv teica, ka tagad dūmu detektoriem obligāti jābūt tikai pēc 2008. gada būvētajās vai renovētajās daudzstāvu dzīvokļu mājās. To paredz Latvijas būvnormatīvi par daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie namiem. Šajos gadījumos jau nama būvnieks šos dūmu detektorus ir uzstādījis un cilvēks, pērkot vai īrējot mājokli šādā namā, var būt puslīdz būt drošs, ka tur šāds detektors ir. Viņam vien jāatceras apmēram reizi divos gados tajā nomainīt bateriju.

Savukārt pārējos dzīvokļos šādu detektoru nav. Vēl pirms pāris gadiem prātoja, ka varētu ieviest likuma izmaiņas, kas paredzētu, ka dūmu detektoriem dzīvokļos būtu jābūt no 2017. gada, bet nu panākta vienošanās, ka šo prasību Ugunsdrošības noteikumos iekļaus no 2020. gada, klāstīja Gribuste.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ugunsdrošības prasību pārkāpumiem paredzēts arī sods fiziskām personām no 30 līdz 280 eiro. Bet VUGD uzdevums jau nebūs staigāt pa dzīvokļiem un sodīt par dūmu detektoru neesamību. „Tas nav mūsu mērķis, un ugunsdzēsēji arī nestaigās pa dzīvokļiem, meklējot, kuru sodīt. Mums arī nav tādu resursu. Mūsu mērķis ir panākt, lai būtu šie detektori,” saka Gribuste.

Kāpēc tad netika panākts, ka dūmu detektori būtu nepieciešami no 2017. gada? Pret šo termiņu kategoriski iebilda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). LPS uzsvēra – pašvaldību pārziņā ir pārāk daudz dzīvojamo māju un tām nebūs pietiekami finanšu līdzekļu, lai paspētu visus mājokļus aprīkot ar detektoriem. Tā nu VUGD piekāpās LPS un panāca kompromisu – 2020. gads.

Lētāki detektori maksā sākot no pieciem eiro, dārgākie – gandrīz - 100

Veikalos var iegādāties dažādus dūmu detektorus – gan par pieciem, gan par 80 eiro. Te gan jāpiebilst, ka cena nebūt vienmēr liecina par detektora efektivitāti. Dārgākie vien varētu būt ekskluzīvi dizaina produkti, kas nav ne labāki ne sliktāki par daudzreiz lētākiem izstrādājumiem. Pirmām kārtība jāpievērš detektora tehniskajiem parametriem, jo tirgū ir arī nekvalitatīvi izstrādājumi. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pagājušā gada rudenī pat paziņoja, ka pat trešdaļa veikalos atrodamo detektoru var neatbilst visām normām.

Vēlams, lai katrā istabā būtu pa vienam detektoram (sevišķi guļamistabā). Tos savā starpā iespējams savienot vienā sistēmā, kas var izmaksāt ap 200 eiro un pievienot apsardzes firmas centrālei. Tas gan nav obligāti, bet var radīt papildus drošības apziņu. Lai dzīvokli apsargātu kāda apsardzes firma, izmaksas ir sākot no apmēram 10 eiro mēnesī. Ja uz firmas centrāli pienāks trauksmes signāls, tad apsardzes ekipāža  izbrauks uz notikuma vietu un par katru izbraukuma reizi papildus jāmaksā ap 10 eiro. Tā nu katram pašam jāizvērtē, cik daudz naudas viņš var atvēlēt savai drošībai.

Autonomais dūmu detektors, kas dod signālu tikai jūsu dzīvoklī, ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus.

Vispiemērotākā vieta detektoram ir guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. To pie griestiem var pieskrūvēt ar pāris nelielām skrūvēm. Uzstādītā detektora apkope ir vienkārša. Nepieciešama vien savlaicīga baterijas nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana. Jauna baterija kalpo aptuveni divus gadus Detektori iegādājami elektropreču un specializētos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos.

Te jāpiebilst, ka dūmu detektors var ieslēgties arī gadījumos, ja nav izcēlies ugunsgrēks, piemēram, no cigarešu dūmiem vai piedeguša ēdiena. Šajā gadījumā detektors, iespējams, jums varēs palīdzēt atmest smēķēšanu vai uzlabot pavārmākslas zināšanas.

Traģiskā statistika

Janvāra sākumā ugunsgrēkos bojā gājuši 15 cilvēki, kas ir satraucoši daudz. Piemēram pēc ugunsgrēkos gāja bojā „tikai” – 90 cilvēki, bet aizpērn – 94.

* Jaungada naktī Salacgrīvā kādas piecstāvu mājas dzīvoklī dega dīvāns, gāja bojā 50 gadus vecs vīrietis. 1. janvārī arī Rīgā, Maskavas ielā, izcēlās ugunsgrēks divstāvu mājas pirmā stāva virtuvē, gāja bojā 50 gadus vecs vīrietis.

* 3. janvārī, neuzmanīgi kurinot krāsni Rīgā, Gravas ielā, ugunsgrēkā gāja bojā 40 gadus vecs vīrietis.

* 6. janvāra vakarā Rīgā dārza mājiņās izcēlās divi ugunsgrēki, kuros bojā gāja trīs cilvēki. Mālu ielu ar atklātu liesmu dega dārza māja, gāja bojā 60 gadus vecs vīrietis. Savukārt Tīruma ielā dārza mājiņas ugunsgrēkā gāja bojā 45 gadus veca sieviete un 50 gadus vecs vīrietis.

* 11. janvārī izsaukumi tika saņemti uz Preiļu novada Pelēču pagastu un Gulbenes novada Daukstu pagastu, kur dega vienstāva koka mājas. Pelēčos brīdī, kad ieradās ugunsdzēsēji, māja jau dega ar atklātu liesmu un tai bija iebrucis jumts. Ugunsnelaimē gāja bojā 70 gadus vecs vīrietis. Savukārt Daukstos pirms ugunsdzēsēju ierašanās trīs iemītnieki jau no mājas bija izskrējuši, bet vienam – 67 gadus vecam vīrietim tas neizdevās. Kā ugunsgrēka iemesls tika minēts īssavienojums elektroierīcē.

* 12. janvārī Liepājā kādā Mežu ielas daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks – dega dīvāns, dekoratīvā eglīte un televizora galds. Nelaimē nosmokot gāja bojā divi bērni – sešus mēnešus veca meitenīte un desmit gadus vecs zēns. Bērni bija uz laiku atstāti vieni paši.

* 14. janvārī Ogrē ugunsgrēkā gāja bojā 11 gadus vecs bērns. Aizdegās koka māja. Lai gan precīzi ugunsgrēka izcelšanās iemesli nav skaidri, saimnieki izteikušies, ka, iespējams, ugunsnelaime izcēlusies, jo vakarā palikušas neaizvērtas krāsns durvis, pie kurām žāvējās malka.

*  16. janvārī vienas diennakts laikā ugunsgrēkos gāja bojā četri cilvēki. Rugāju novadā nodega māja un bojā gāja 67 gadus vecs vīrietis. Ugunsgrēkā daudzdzīvokļu namā Rīgā, Sīmaņa ielā, gāja bojā 35 gadus veca sieviete un 37 gadus vecs vīrietis. Šajā dienā ugunsgrēkā dzīvojamajā mājā Saulkrastos gāja bojā arī kāds 55 gadus vecs vīrietis.

Dūmu detektors var izglābt dzīvības

Gribuste stāsta, ka parasti jau cilvēki glābējiem neatklāj gadījumus, kad viņi paglābušies, izdzirdot detektora spalgo signālu. Tādas statistikas, cik dzīvību detektori izglābuši nav. Bet par to varētu liecināt Vakareiropas valstu pieredze.

Piemēram, salīdzinājumam varētu minēt Vācijas pilsētu Hamburgu. Tajā un tās apkārtnē dzīvo trīs miljoni cilvēku, ugunsgrēku skaits šajā reģionā ir aptuveni tāds pats kā Latvijā, bet Hamburgā gada laikā bojā iet tikai 15 cilvēki, turpretī Latvijā ap 100.

„Kā piemēru varu minēt kādu atgadījumu Jūrmalā pirms gada. Tur Jaungada naktī ģimene izgāja no mājas vērot uguņošanu. Visi skatījās debesīs un neredzēja, kas notiek mājās. Tur bija atstāta eglīte ar degošām svecītēm, izcēlās ugunsgrēks. Atskanēja detektora sirēna un viņi varēja ieraudzīt degošo istabu. Ja tas nebūtu, viņu turpinātu skatīties debesīs un māja būtu nodegusi. Bet tā toreiz izdega tikai viena istaba,” stāsta Gribuste.