Latgales jūgendstila pērle Lūznavā, amerikāņi "Imagine Dragons" un Imanta Kalniņa mūzika: ko darīt 30. un 31. janvārī?

Savukārt liepājniekus, cēsniekus un rēzekniešus Liepājas Simfoniskais orķestris iepriecinās ar trim jaunāko Imanta Kalniņa skaņdarbu pirmatskaņojumiem, tā ieskandinot komponista 75. jubilejas gadu. Ventspilī uzstāsies britu „modernais pianists” Gregs Hainzs, bet Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos mūzikls „Žanna d’Arka”. Daudz jaunumu, kā vienmēr, arī izstāžu zālēs – Arhitektūras muzejā var iepazīties ar Trīs brāļu erotiku, bet Mākslas akadēmijā ar neērto dzimumu. Kuldīgas muzejā ir uzlikts kronis visiem. Tie ir tikai daži jaunumi izstāžu zālēs.

1. Viena no spēcīgākajām pasaules koncertgrupām – amerikāņi „Imagine Dragons” Rīgā

„Arēnā Rīga” sestdien, 30. janvārī, pulksten 20.00 krāšņu koncertšovu sniegs viena no spēcīgākajām koncertgrupām pasaulē, „Grammy” laureāti, amerikāņu muzikālā apvienība „Imagine Dragons”.

„Imagine Dragons” mūziku raksturo plašums un robežu pārkāpšana, kombinējot vairākus it kā labi pazīstamus mūzikas stilus. Kopš grupas starptautiskā uznāciena 2012. gadā, vadošie mūzikas kritiķi grupai ir veltījuši tikai slavinošus un cildinošus epitetus. Pēc debijas albuma „Night Visions” iznākšanas  „Billboard” nosauca viņus par „gada debitantiem”, „Rolling Stone” singlu „Radioactive” atzina par „gada lielāko rokmūzikas hitu”, turklāt pats par sevi runā milzīgais balvu birums – neskaitot „Grammy” par labāko rokmūzikas izpildījumu, „Imagine Dragons” ir saņēmuši Amerikas Mūzikas balvu kā labākie alternatīvās mūzikas pārstāvji, piecas „Billboard” balvas, Pasaules Mūzikas balvu kā labākie rokmūziķi, kā arī vēl veselu klāstu citu apbalvojumu un neskaitāmas nominācijas. „Imagine Dragons” kvalitātes un kreativitāti novērtē arī klausītāji.

Pirms dažiem gadiem redzēti „Positivus” festivālā, „Imagine Dragons” atkal atgriežas Latvijā. Šovos „Imagine Dragons” sevi pierāda kā šobrīd vienu no spēcīgākajām koncertgrupām, kas spēj saviļņot pilnus stadionus un muzikālās arēnas. Zināms teatrālisms, nerimstoša enerģija – tās koncerti ir kā ceļojums pa muzikālu pasauli, kur klasiskā rokmūzika satiekas ar hiphopa, folkmūzikas un elektronikas elementiem. Tajos noskaņu iezīmē gan sirdi plosošas balādes, gan tumši epohāli motīvi, līdz ar klasiskajām ģitārām un sintezatora pasāžām toni un ritmu uzdod milzīgas bungas.

Biļešu cenas: 40 – 50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.com .

„Imagine Dragons”: „Radioactive”

2. Imanta Kalniņa skaņdarbu pirmatskaņojumi Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē

Šogad maijā komponistam Imantam Kalniņam būs 75.dzimšanas diena un tai gatavojoties jau sākušies jubilejas koncerti. Tie notiks piektdien, 29. janvārī, pulksten 19.00 koncertzālē „Lielais dzintars” Liepājā, sestdien, 30. janvārī, pulksten 19.00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, bet svētdien, 31. janvārī, pulksten 16.00 Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē.

Koncertos izskanēs trīs Imanta Kalniņa skaņdarbi: simfoniskā miniatūra „Santakrusa”, Koncerts obojai un orķestrim un Septītā simfonija. Tos diriģenta Māra Sirmā vadībā izpildīs Liepājas Simfoniskais orķestris, bet solists būs obojists, orķestra „Sinfonietta Rīga” koncertmeistars Pēteris Endzelis. Šajos koncertos šie trīs Imanta Kalniņa skaņdarbi piedzīvos pasaules pirmatskaņojumus.

Obojas koncerts tāpat kā Septītā simfonija ir sengaidīti darbi. Simfonijas ieceri autors atklāt nevēlas, jo „pārstāstīt ar vārdiem to, ko vēsta mūzika, ir tas pats, kas mēģināt aprakstīt, kā smaržo puķe”. 2015. gadā Liepājas Simfoniskais orķestris aizsāka Latvijas simtgades simfoniju ciklu, kurā līdz 2021. gadam ir plānots pasūtināt, atskaņot un ierakstīt desmit latviešu komponistu simfonijas. 2015. gada rudenī tika pirmatskaņota Riharda Dubras Otrā simfonija, nākošā ir Kalniņa Septītā simfonija. Starp citu, no Sestās to šķir piecpadsmit gadi.

Vaicāts, kādēļ tapis koncerts ar obojas solo, Imants Kalniņš atzīst, ka obojas tembrs ir īpašs: „Tam ir noslēpumains, orientāls valdzinājums un tas nav salīdzināms ne ar vienu citu pūšaminstrumentu. Taisnības labad tomēr būtu jāsaka, ka neatkārtojams un ne ar ko nesalīdzināms ir jebkurš klasiskais mūzikas instruments. Es izvēlējos uzrakstīt šim instrumentam koncertu tādēļ, ka oboju spēlē arī mans dēls Marts Kristiāns".

Īpaši šiem koncertiem tapusi miniatūra stīginstrumentu orķestrim „Santakrusa”, kuras galvenā tēma skanēja 1971. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajā Maksa Friša lugā „Santakrusa”.

Biļešu cenas: Liepājā – 10 – 18 eiro, Cēsīs – 10 -15 eiro, Rēzeknē – 5 – 13 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lso.lv .

3. Latvijas novadiem veltīto dziesmu programma „No četriem novadiem austs” Tukumā un citviet Latvijā

Šogad turpina skanēt koncertprogramma „No četriem novadiem austs”, kuras idejas autors ir mūziķis Atis Auzāns. Tajās tiek izdziedātas skaistākās novadiem veltītās dziesmas. Kurzemes novadu koncertos pārstāvēs Igo, Zemgali – Samanta Tīna, Vidzemi – Ginta Krievkalna, bet temperamentīgo Latgali – pats Atis Auzāns. Dziesmām īpašu skanējumu piešķirs talantīgais aranžētājs Artūrs Palkevičs kopā ar pavadošo grupu.

Šosestdien, 30. janvārī, pulksten 19.00 koncertprogramma izskanēs Tukuma kultūras namā. Nākamie koncerti: 5.februārī – Ādažos, 7. februārī – Madonā, 12. februārī - Cēsīs, 19. februārī – Preiļos. 26. februārī – Valkā, 13. martā – Alūksnē un 26. martā – Limbažos.

Programmā iekļautas klausītājiem jau labi zināmās dziesmas „Kur gaismeņa”, „Mazā bilžu rāmītī”, „Ledus sirds”, „Senā dziesma” un citi skaņdarbi. Koncertu moto ir „Ar lepnumu par Latviju!“, jo koncerttūres apskaņošanai pilnībā tiks izmantots tikai Latvijā ražots aprīkojums - mikrofoni, bungas un akustiskās sistēmas. Aprīkojums, kas ne tikai izceļas ar lielisku kvalitāti, bet ir arī guvis atzinību tālu ārpus Latvijas robežām. „Tieši Latvijā ir radīti izcili tehnoloģiju sasniegumi mūzikas jomā,” stāsta Atis Auzāns un turpina: „Un mēs, mūziķi, šajos koncertos tos parādīsim. Un vēlamies, lai arī klausītāji sajustu prieku par mūsu zemē radīto, jo mums patiesi ir ar ko lepoties!”

Biļešu cenas: 8 – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.tpkn.lv.

Koncertprogramma „No četriem novadiem austs”

4. Latgales jūgendstila pērle – Lūznavas muiža aicina: kamermūzika, izstādes, ekskursijas

Visā krāšņumā un godībā atdzimusi viena no Latgales jūgendstila pērlēm un leģendārā cara laika latgaliešu bohēmas vieta Lūznavas muiža, Rēzeknes novadā – Rāznas nacionālajā parkā. Pēc vērienīgiem atjaunošanas darbiem šomēnes muiža sākusi gaidīt viesus un piedāvā gan izstādes, gan koncertu ciklu „Kamermūzika Lūznavā”, gan pastaigu pa pils zālēm un muižas parku.

Šosestdien, 30. janvārī, kamermūzikas ciklā tiks piedāvāta koncertprogramma „Sniega šūpulī”, kurā uzstāsies Rīgas saksofonu kvartets un soliste Kristīne Gailīte. Koncerta tematika būs ziema. Bet šī ziema nebūs skarba, dziļa un auksta, gluži pretēji, tā klausītājiem nesīs sirdsmieru un siltumu, un tās ir emocijas, pēc kādām klausītāji tiecas šajā laikā. Koncertā dzirdēsiet Georga Pelēča kantāti soprānam un saksofonu kvartetam „Sniega šūpulī”, kā arī Imanta Zemzara darbu saksofonu kvartetam „Divas prelūdijas par Alfrēda Kalniņa korāļa tēmu”.

Ja netiekat uz koncertu, Lūznavas muižā varat paviesoties arī citā laikā. Tagad tur atklātas divas izstādes - profesora, gleznotāja Osvalda Zvejsalnieka izstāde „Terra Vitae” un izstāde „Budapeštas jūgendstila plakāti”. Lūznavas muiža arī piedāvā gan ekskursijas muižas un parka iepazīšanai, gan uz ugunskura vārītas zupas Kerbedzu gaumē baudīšanu. Lūznavas muižā darbojas Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centrs.

Lūznavas muižas celtniecība uzsākta 1905. gadā, bet tā pabeigta 1911. gadā. Muižas īpašnieki bija Lietuvā dzimušie poļu izcelsmes Kerbedzu dzimtas pārstāvji. 20. gadsimta sākumā tā bija slavena kā mākslinieku, mūziķu un literātu pulcēšanās vieta. Pirmā pasaules kara laikā te bijis ierīkots kara štābs, vēlākos gados muižā atradušās dažādas mācību iestādes, pagasta pārvalde, bibliotēka. Līdz ar atjaunošanu Rēzeknes novada pašvaldība cer muižā atkal iedzīvināt mākslas un mūzikas mūzu, kā arī, pateicoties vairāk nekā 23 hektāru lielajam muižas parkam, attīstīt vides izglītības programmas.

Biļešu cenas: uz kamermūzikas koncertu – 5 – 6 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā), pils apmeklējumam jebkurā nedēļas dienā – 1,50 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem – 1 eiro. Sīkāk internetā: www.luznavasmuiza.lv.

Latgales pērle – Lūznavas muiža

5. Britu „modernais” pianists Gregs Hainzs Vantspilī

Ventspils teātra namā „Jūras vārti” sestdien, 30. janvārī, pulksten 19.00 koncertu sniegs britu pianists un komponists Gregs Hainzs koncerts. Ar atmiņām par nupat aizvadīto un gaidām pēc taustiņmūzikas festivāla „Takts” turpinājuma, Ventspilī tiek aizsākta jauna atsevišķu koncertu sērija „Uztakts”, kuras ietvaros gaidāmi vairāki starptautiski atzītu dažādiem taustiņinstrumentiem radītas vai adaptētas mūzikas autoru un interpretu koncerti.

Gregs Hainzs ir jaunās paaudzes pianists un komponists no Lielbritānijas, kurš pēdējos gadus pavadījis Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Mūziķi, kurš jau agrā bērnībā izrādīja interesi par klavierspēli, šī akustiskā instrumenta iespējamo biedrošanos ar citām elektroniskām ierīcēm, un, kurš vēlāk apguva arī čella spēli, var ierindot vienu no šī žanra vadošajiem mūziķiem.

Gregs Hainzs koncertē ne tikai vienatnē, bet arī ar daudziem saviem muzikāliem domubiedriem veido dažādus muzikālos kopprojektus, iesaistās dažādos blakus projektos, rakstot mūziku video darbiem un deju uzvedumiem.

Piemēram, ar Pīteru. Broderiku viņi abi ik pa laikam sper kopīgus sānsoļus, uzstādamies kopā ar nosaukumu „Greg Gives Peter Space”. Proti, kopīgā projektā iedzīvinot abu aizraušanos ar dub mūziku, to ietērpjot skanējumā, kurā spilgti izpaužas katra atsevišķi izkoptais muzikālais rokraksts. Pīters koncertos muzicē uz ģitāras un dzied, bet Gregs manipulē ar taustiņinstrumentiem un dažādām elektroniskām ierīcēm.

Gregs Hainzs koncertē gan Eiropā un Ziemeļamerikā, gan Āzijas valstīs. Viņš zināms arī Latvijas publikai, jo pirms pāris gadiem uzstājies festivālā „Zemlika” Durbē. Biļešu cenas: 8,50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv .

Grega Hainza uzstāšanās „Jazz Tibet Club” Čehijā

6. Mūzikls „Žanna d’Arka” Dailes teātrī

Dailes teātrī piektdien, 29. decembrī, pulksten 19.00, sestdien, 30. janvārī, pulksten 18.00 un svētdien, 30. janvārī, pulksten 15.00 notiks Kārļa Lāča (komponists), Jāņa Elsberga (dzeja), Evitas Mamajas (librets) mūzikla „Žanna d’Arka” pirmizrāde, ko izstudējis Dž. Dž. Džilindžers.

Simtgadu karš starp Franciju un Angliju ir ilgākais karš cilvēces vēsturē. Francija slīkst asinīs, tauta ir zaudējusi cerības, un valsti var glābt vienīgi brīnums. Taču ir pareģots, ka Franciju izglābs Lotringas jaunava – meitene no vienkāršās tautas. Žannai ir pavisam maz laika, lai piepildītu savu likteni. Viņu sauc Dieva balss. Viņa izies cauri ugunij un paliks ļaužu sirdīs uz laiku laikiem.

500 gadus pēc nāves 1920. gadā katoļu baznīca iecēla Žannu d’Arku svēto kārtā. Leģenda vēsta, ka viņas sirdi uguns nav skārusi – tā vēl joprojām pukst par Franciju un pukstēs mūžīgi.

Lomās: Ilze Ķuzule - Skrastiņa vai Ieva Segliņa (Žanna d’Arka), Artūrs Skrastiņš (karalis Šarls VII), Gints Grāvelis (bīskaps Kašons), Ērika Eglija (Aragonas Jolanda, karaļa sievasmāte), Lauris Dzelzītis (Žaks d‘Arks, Žannas tēvs), Aija Dzērve (Izabella, Žannas māte), Intars Rešetins (Žans, jauns karavīrs), Ģirts Ķesteris (Žils de Rē, karavadonis), Sanda Lapiņa, Rebeka Rēķe vai Elfrīda Geidmane (Mazā Žanna), Artis Robežnieks (lauku mācītājs), Dainis Gaidelis (tiesnesis), Aldis Siliņš (āksts), Lelde Dreimane (Priore, jauna zemniece), Gints Andžāns (Angļu galma pārstāvis tiesā), Ivars Auziņš, Artūrs Dīcis, Dainis Grūbe, Mārtiņš Počs, Lauris Subatnieks, Kaspars Zāle, Edijs Zalaks, Mārtiņš Upenieks (tauta, galminieki, karavīri), Akvelīna Līvmane, Kristīne Nevarauska, Sarmīte Rubule, Esmeralda Ermale, Dārta Daneviča, Anete Krasovska, Ieva Florence (tauta, galma dāmas, mūķenes)

Nākamās izrādes: 12., 13., 26., 27. un 28. februārī. Biļešu cena: 5 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: neērtais dzimums Mākslas akadēmijā, Trīs brāļu erotika Arhitektūras muzejā un kroņi visiem Kuldīgas muzejā

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils ielā 19, Vecrīgā – „Trīs brāļos”) līdz 11. martam skatāma mākslinieces Edītes Pauls - Vīgneres darbu izstāde „Krāsu erotika”. Izstāde tapusi, īpaši domājot par Vecrīgas „Trīs brāļu” ēkām un viduslaiku noskaņu tajās. Mākslas darbi, kas tapuši 2015. gadā, veidoti māksliniecei netipiskā tehnikā – izstādē skatāmi portretu gleznojumi un apsveikuma kartiņas, mākslas darbu kopsaucējs ir krāsa. Četrdesmit izstādīto sieviešu portretu iedvesmas avots ir senās mežģīnes, portretos var saskatīt līdzību ar dzīvē redzētiem cilvēkiem. Sīkāk internetā: www.mantojums.lv .

 

* Grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24, Vecrīgā) līdz 20. februārim skatāma Rolanda Krišjāna gleznu izstāde, kurā izstādītas gan Rīgas centra ainavas, gan arī šī gada jubilāra noskaņās gleznotais Raimonda Paula portrets eļļā. Mākslinieks savā glezniecībā attīsta meistarību klasiskajos žanros un sižetos – ainavās, portretos, klusajās dabās, marīnās. Taču īpaši pēdējā laikā viņš iemēģinu roku arī abstraktajā virzienā. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv .

 

* Latvijas Mākslas akadēmijas Izstāžu zālē līdz 13. februārim skatāma laikmetīgās mākslas izstāde „Neērtais dzimums”.

Izstādīto mākslas darbu autori – pazīstami latviešu mākslinieki – savā unikālā mākslas valodā runā par dzimuma izpratni, sajūtām, aicinot paskatīties uz katra indivīda iekšējo pasauli, pārdzīvojumiem, reizēm atsvešinātību. Sīkāk internetā: www.lma.lv .

* Liepājas muzejā ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) līdz 14.februārim, atzīmējot mākslinieka Matīsa Zavicka (1911 – 1988) 105. jubileju, skatāmi viņa zīmējumi un skices no muzeja mākslas krājuma kolekcijas. Mākslinieks pazīstams kā izcils gleznotājs, kurš eļļas un akvareļu tehnikās gleznojis portretus, ainavas un aktus. 1937. gadā mākslinieks pabeidza Mākslas akadēmiju, tad strādāja Kuldīgas muzejā, bet vēlāk Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolā un Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Kuldīgas Novada muzejā vēl tikai šajā nedēļas nogalē skatāma Brigitas Strodas veidotā izstāde „Kronis visiem”. Brigita Stroda veido kroņus moderniem valkātājiem, kuros sasaucas Broces zīmējumu personāži, ziemeļu tirgotāji, seno dzimtu pūra lādes un nejauši atklātie talismani ar noslēpumainiem stāstiem. Izstādes kroņos antīkas bantītes, atrastas zīlītes, savītas stieplītes atdzīvojas un sadejo svētku svinībās un draugu izklaidēs. Ar tīru vienkāršu apļa enerģiju, kronis sarunājas ar valkātāju – tu esi daiļa, tu esi intriģējoša, mums ir savi stāsti, varbūt padalīsimies, un varbūt arī nē! Sīkāk internetā: www.kuldigasmuzejs.lv.

Kuldīgā atklāta izstāde „Kronis visiem”

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Vida Press, Andrejs Baburovs/LETA, Evija Trifanova/LETA/Video: Skrundas TV