Andris Piebalgs: "Šengenas zona neizjuks"
Bēgļu krīzes risināšanas pasākumi nav devuši rezultātu un esam kritiskā situācijā, viņš atzina. Taču Šengenas zona tāpēc nesabrukšot.
Viedokļi
2016. gada 3. februāris, 10:47

Andris Piebalgs: "Šengenas zona neizjuks"

Jauns.lv

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība (ES) saistībā ar lielo patvēruma meklētāju pieplūdumu ir kritiskā situācija, Šengenas zona neizjuks, uzskata bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs (V).

LTV raidījumā "Rīta panorāma" viņš skaidroja šobrīd galvenais esot tas, kas notiek Vācijā. Ja Vācija tiks galā ar bēgļu problēmu, piemēram, aktīvāk sūtīs atpakaļ cilvēkus, tad runas par Šengenas zonas izjukšanu aizies otrā plānā.

Piebalgs norādīja, ka tad, kad civlēki ir iekļuvuši Eiropas Savienībā, tos atpakaļ aizsūtīt ir sarežģīti, un vislabāk būtu, tos neielaist ES. Tādēļ lielākā problēma šobrīd esot ar Grieķiju, kas laiž ES teritorijā iekšā visus, pat nemaz nereģistrējot. Politiķis pauda cerību, ka spiediens, kas tiek izdarīts uz Grieķiju, dos rezultātu.

Kā ziņots ES otrdien mudināja Grieķiju spert konkrētus soļus, lai tiktu pārbaudīta nelegālo imigrantu plūsma, kas dodas uz tās krastiem, un nodrošināta bloka ārējā robežas aizsardzība.

Eiropas Komisija (EK) pieņēma pagājušajā nedēļā publicētā ziņojuma projektu, kurā teikts, ka Grieķija nav spējusi nosargāt ES ārējo robežu no nelegālo imigrantu pieplūduma.

Grieķijai ir jāuzlabo reģistrācijas procedūras, kā arī jānodrošina, lai imigrantiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi un dažādās drošības datu bāzēs pārbaudīti dokumenti, teikts EK rekomendācijās.

Grieķijai nelegālajiem imigrantiem laikā, kamēr tiek veikta viņu reģistrācija, jānodrošina pienācīga izmitināšana, jāstrādā pie tā, lai ekonomiskie imigranti, kas nav atzīstami par bēgļiem, tiktu deportēti un jāuzlabo robežas uzraudzība, norādīja EK.

Ja Grieķija neizpildīs šīs rekomendācijas, Brisele var dot rīkojumu ES dalībvalstīm izņēmuma kārtā uz diviem gadiem atjaunot robežkontroli Šengenas zonas iekšienē, arī uz robežas ar Grieķiju.

Saskaņā ar ES robežaģentūras "Frontex" datiem nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.

Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajā ES valstī, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA