Tiesībsargs: "Neiecietīga attieksme pret bēgļu uzņemšanu bieži vien ir informācijas trūkums"
Pēc Jura Jansona uzsvērtā, lai arī atšķirīgu viedokļu paušana pieder pie vārda brīvības izpausmes, viedoklis jāmācās izteikt kulturāli, neaizskarot citu cilvēku tiesības
Viedokļi
2016. gada 12. februāris, 10:47

Tiesībsargs: "Neiecietīga attieksme pret bēgļu uzņemšanu bieži vien ir informācijas trūkums"

Jauns.lv

Bieži vien neiecietīgas attieksmes paušanai pret patvēruma meklētāju uzņemšanu iemesls ir informācijas un izpratnes trūkums, sacīja tiesībsargs Juris Jansons, lūgts komentēt sabiedrības reakciju un komentārus internetā saistībā ar sešu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no Sīrijas un Eritrejas pārvietošanas programmas ietvaros.

"Patvēruma meklētāju uzņemšana un ar to saistītie izaicinājumi publiskās debatēs un interneta komentāros nereti iegūst negatīvu, reizēm pat naidīgu nokrāsu. Bieži vien šādas neiecietīgas attieksmes paušanai iemesls ir informācijas un izpratnes trūkums," komentē Jansons.

Viņš tuvākajā laikā tiksies ar Iekšlietu ministrijas amatpersonām, lai "sīki pārrunātu" valdības iepriekš pieņemto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Pēc Jansona uzsvērtā, lai arī atšķirīgu viedokļu paušana pieder pie vārda brīvības izpausmes, viedoklis jāmācās izteikt kulturāli, neaizskarot citu cilvēku tiesības. "Spēja veidot civilizētu diskusiju par neviennozīmīgām tēmām ir sabiedrības kultūras vērtība, kas ir kopjama ilgstošā laika posmā," viņš sacīja.

Viņš uzskata, ka par iecietīgas attieksmes veicināšanu pret citādo vajadzētu domāt jau ģimenē un skolā, kā arī norāda uz mediju lomu sabiedriskās domas veidošanā.

"Nereti novērots, ka tieši mediji ir tie, kas ar kliedzošiem virsrakstiem vai tendenciozi pasniegtiem rakstiem un sižetiem par diskutablām un neviennozīmīgām tēmām izprovocē kādu sabiedrības daļu uz naidīgiem izteikumiem. Uzskatām, ka mediji var sniegt pozitīvu ieguldījumu cīņā pret neiecietību, veicinot saprašanos starp dažādām sabiedrības grupām," pauž tiesībsargs, akcentējot sabiedrisko mediju darbību, kas sniedzot sabiedrībai daudzpusīgu informāciju par patvēruma meklētājiem Eiropas un Latvijas kontekstā, kā arī atspoguļojot valdības veikumu.

Jau ziņots, ka 5.februārī Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas pārvietotas sešas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Latvijā ieradās divas ģimenes - no Sīrijas un Eritrejas, tajā skaitā divi pirmskolas vecuma bērni. Paredzams, ka izvērtēšana, vai viņiem piešķirt bēgļa vai alternatīvā statusu ilgs trīs mēnešus.

LETA/Foto: EPA/LETA, Evija Trifanova/LETA