Vai nepieciešama jauna reģionālā reforma? Helmanis uzsver - rajonu likvidācija bija kļūda

Helmanis atklāja, kad rajoni nebija sīkāk sadalīti novados, bija izveidojies zināms slimnīcu, skolu, tautas namu u.tml. iestāžu tīkls. Bet tagadējais administratīvais iedalījums līdz galam nestrādā. Kā piemēru viņš minēja Ogri: tajā atrodas lielākais tautas nams apvidū, uz kuru dziedāt un dejot brauc no līdzās esošajiem novadiem, kuriem gan pašiem ir savi tautas nami, bet tie nav tik lieli – Ogre to visu uztur, bet papildus naudu par to nesaņem. 

Tāpat viņš piebilda, ka likums, pēc kura nosaka republikas nozīmes pilsētas vai piešķir novada statusu arī nav pietiekami funkcionāls, jo statistiski Ogrei iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā divām republikas pilsētām – Valmierai un Jēkabpilij, bet Ogre netiek pieskaitīta pie tām. Tādēļ viņš aicina vispirms izvērtēt esošo situāciju un likumus, ar kuriem tiek noteiktas pilsētas un novadi. 

Komentējot esošo administratīvo iedalījumu – bijušo rajonu sadalījumu 119 novados, Helmanis atklāj, ka tas tika izveidots, lai ievērot konkrētu cilvēku intereses. “Ja gribam veidot jaunu politiku, kurā netiek ievērotas konkrētas intereses, tad ir jāapskata esošā situācija, kā veidojusies struktūra – pēc tās arī reforma būtu jāveido. To nevar uztaisīt pilnīgi no jauna, tai jābūt uz kaut kāda pamata balstītai,” viņš turpināja. 

Ogres novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pirms reformas veikšanas ļoti rūpīgi jāizvērtē esošā situācija un kāda tā bija pirms tam, kad bija rajonu iedalījums. “Pirmkārt, jāizvērtē šādu reģionu esamība kā tāda, jo viss tam bija pakārtots – gan ceļu tīkls, gan transports, kopējie uzņēmumi. Mēs to visu nobrucinājām un mēģinājām būvēt kaut ko no jauna, bet joprojām neesam to uzbūvējuši līdz galam.” 

“Ir kārtīgi jāatsver un jāapdomā, kāda tā reforma būs, jo saimnieks nevar cirst sunim asti pa maziem gabaliņiem, lai mazāk sāpētu,” piebilda Egils Helmanis.