foto: ekrānuzņēmums no video
Tallinā nonākusi Sīrijas bēgļu ģimene apgūst valodu un sāk veiksmīgu biznesu ar kūkām
“Man ir paticis cept kūkas, kopš vēl biju maza meitene. Ļoti bieži mēdzu palīdzēt mātei virtuvē,” saka Nermīna.
Sabiedrība
2018. gada 28. oktobris, 05:28

Tallinā nonākusi Sīrijas bēgļu ģimene apgūst valodu un sāk veiksmīgu biznesu ar kūkām

Jauns.lv

Brazaks, Kurabī, kafehs, baklava – vien daži no Tallinas restorāna “Ali Baba” ēdienkartē atrodamajiem Tuvo Austrumu zemju gardumiem. Autentisko ēstuvi tepat Igaunijā atvēruši turp atceļojušie patvēruma meklētāji.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ideja atvērt restorānu vēl tā īsti neiepazītajā patvēruma valstī radās sīrietei Nermīnai Otaki. ANO Bēgļu aģentūras mājaslapā (Unhcr.org) publicētajā intervijā viņa atklāj, ka jau kopš bērnības ļoti aizrāvusies ar kulināriju. “Man ir paticis cept kūkas kopš vēl biju maza meitene. Ļoti bieži mēdzu palīdzēt mātei virtuvē,” saka Nermīna. “Man ir tiešām liels prieks, ka mēs uzdrīkstējāmies šo paveikt,” viņa apgalvo, pieminot savu vīru Muhamedu, kā arī ģimenes draugu un biznesa partneri Ameru, kurš arīdzan Igaunijā ieradies no Sīrijas.

Pati Nermīna savam vīram Igaunijā pievienojās pirms 3 gadiem. Neilgi pēc nonākšanas Tallinā abi apņēmās atrast vietiņu, kur ierīkot savu kafejnīcu. Tas gan nenācās viegli, jo neviens nevēlējās izīrēt viņiem telpas.

foto: ekrānuzņēmums no video
Muhameds Igaunijā nonāca, šķērsojot Krievijas robežu. Vīrietis ir pateicīgs par iespēju uzsākt jaunu dzīvi šajā valstī.

“Varbūt tas tā bija tādēļ, ka neesmu vietējais, varbūt tādēļ, ka sākotnēji mums komunikācijas problēmas sagādāja valodas barjera. Arī mūsu ādas krāsa ir atšķirīga,” pauž Muhameds. Savukārt Nermīna piebilst, ka sākotnēji bijis diezgan grūti aprast ar valsti, kurā sabiedrība ir izteikti sekulāra: “Sākumā bija grūti. Cilvēki, kuri uz mani skatījās un redzēja vien manu galvassegu – hidžābu, manu reliģisko piederību. Kādā brīdī vienkārši sāku pie tā pierast.”

Sīrijā ģimenei nebūtu nākotnes

Pēc tautiskās piederības Nermīna un Muhameds ir palestīnieši un turpmāku dzīvi kara izpostītajā Sīrijā nedz sev, nedz saviem bērniem viņi nespēja iztēloties. “Maniem bērniem Sīrijā nevarētu būt nedz darbs, nedz nākotne. Mans dēls Ahmads vēlas kļūt par ārstu, taču Sīrijā viņam nebūtu iespējas atvērt savu praksi, viņam būtu atļauts strādāt vien kādā no slimnīcām. Šeit, Igaunijā, viņam ir visas iespējas, viņš var studēt. Lieki piebilst, ka es uz šejieni nedevos sevis dēļ – esmu šeit savu bērnu dēļ,” pauda Muhameds.

Muhameds atklāj, ka Igaunijā ieradās no Krievijas, šķērsojot Narvas upi. “Sekoju saviem draugiem, izmantojot GPS sistēmu. Kad nonācu Igaunijā, mani pārcēla uz Harku ciemā esošu aizturēšanas centru, kur pavadīju divus mēnešus un tad – uz Vao patvēruma meklētāju centru, kur nodzīvoju vienu gadu, pirms Nermīna atceļoja šeit ar bērniem. Tad mēs Tallinā atradām sev dzīvokli,” izstāsta Muhameds.

Ēdināšanas bizness sākas dzīvokļa virtuvē

Vairāk nekā divus gadus Nermīna izpildīja pasūtījumus, gatavojot ēst sava dzīvokļa virtuvē: “Tas tiešām nebija viegli. Taču cilvēkiem, šķiet, patika mūsu gatavotais ēdiens – mūs ik pa laikam skubināja atvērt savu restorānu.” Pēc kāda laika ģimenei tomēr izdevās atrast izīrējamu vietiņu kādā no vietējiem tirdzniecības centriem.

Šobrīd Nermīnas, Muhameda un viņu partnera Amera bizness uzņem apgriezienus, taču katra diena joprojām izvēršas par pārbaudījumu – reizēm dienas garumā restorānā iegriežas ap 30 cilvēku, kamēr citās dienās atnāk vien daži.

Vasarās ģimene ik pa laikam dodas izbraukumos un piedalās dažādos festivālos, piedāvājot savus gardumus vietējiem un tūristiem. Par klientu trūkumu vasarās Nermīna nesūdzas.

Vecākais dēls jau apguvis igauņu valodu

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Par spīti pagātnes apgrūtinājumiem, Nermīna un viņas vīrs Muhameds uz nākotni raugās cerīgi, īpaši priecājoties par iespējām, kuras dzīve Igaunijā sniedz viņu bērniem. Vecākajam dēlam Ahmadam ir vien 13 gadu, taču zēns jau tekoši runā igauņu valodā un kopumā pārzina četras. Skolā viņš ir teicamnieks.

foto: ekrānuzņēmums no video
Nermīnas un Muhameda dēls Ahmads jau šobrīd tekoši runā igauņu valodā un ir apņēmības pilns kļūt par ārstu.

“Šogad pabeidzu skolu ar ļoti labām atzīmēm. Nākotnē vēlos kļūt vai nu par ārstu, vai tulku,” teic zēns. Ģimenes draugs un partneris Amers atzīst, ka sākotnēji cerēja palikt Zviedrijā, kur jau mīt viņa onkulis, taču pēc diviem mēnešiem tika nosūtīts uz Igauniju. “Sākumā piedzīvoju vilšanos, taču šobrīd esmu ļoti apmierināts ar savu situāciju. Man ir pietiekami daudz iespēju apciemot arī radus, kuri dzīvo Dānijā, un pie manis jau ir viesojies mans tēvs,” izstāsta vīrietis.

Amers atzīsts, ka tieši Nermīna un Muhameds viņam ir palīdzējuši atrast stabilitāti un pierast pie dzīves jaunajā valstī. Vīrietis gan pastāvīgi kavējas domās par daudzajiem cilvēkiem, kuri pametuši Sīriju ilgstošā kara dēļ: “Daudzi ir zaudējuši pilnīgi visu, taču mums šeit Igaunijā ir darbs, mums ir savs bizness!”

Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.

Tēmas