foto: Juris Rozenbergs
Rīgas kafejnīcā māca veco mikseri, riteni un bikses salabot pašam
Darbnīcā ir iespēja salabot savu elektrotehniku un pie reizes iemācīties ko jaunu.
Sabiedrība
2018. gada 21. oktobris, 05:20

Rīgas kafejnīcā māca veco mikseri, riteni un bikses salabot pašam

Alekss Pjats

Kas Jauns Avīze

Daudzi salūzušu fēnu vai mikseri ar vieglu roku izmet ārā, labākajā gadījumā – šur tur lielveikalos atrodamajās kastēs nolietotajai tehnikai. Kaņepes kultūras centrā piedāvā darbnīcu "Repair cafe" – atnest bojātās mantas un meistaru vadībā iemācīties pašam salabot.

Darbnīcā čum un mudž, pie loga pieejamas divas šujmašīnas, gandrīz pašā telpas vidū stāv galds ar kasti, kas pilna ar audumiem. Garākā siena veltīta elektronikas remontstacijai, šis galds ir visaizņemtākais. Vieni cer atrast veidu, kā atkal izmantot vecas datora baterijas, citi salabot telefona lādētāju vai salabot mikseri.

Pirmsākumi rodami Nīderlandē

Biedrības "Repair cafe Riga" valdes locekļi Lāsma Īvaska un Krišjānis Liepa stāsta, ka galvenā ideja ir mēģināt atdzīvināt vēlmi mantas labot pašu rokām.

Darbnīca aizsākās pirms trim gadiem un tagad ir oficiāla biedrība ar trīs valdes locekļiem un deviņiem biedriem, kas šādu saietu cenšas sarīkot katra mēneša pēdējā sestdienā.
Krišjānis skaidro, ka idejas pirmsākumi meklējami Rietumeiropā: “Šis koncepts ir no Nīderlandes un jau ir izpleties pa visu pasauli. Galvenā doma ir zināšanu apmaiņa, kaut kā jauna iemācīšanās un atbildīgs patēriņš. Par to, vai manta tiešām jāmet ārā vai tai var veltīt stundu sava laika un turpināt lietot.”

foto: Juris Rozenbergs
Jāpārbauda, vai austiņas tiešām salabotas un strādā.

“Piemēram, ja saplīst austiņas, pirmā doma ir pirkt jaunas, pat neaizdomājoties, ka tās varētu aiznest salabot vai pat saremontēt pats,” piebilst Lāsma. Jaunieši nenoliedz, ka ir lietas, kuras paša spēkiem salabot nevarēs, bet galvenais ir vispirms apdomāt, vai tiešām manta savu ir nokalpojusi.

Datora baterija kalpos telefonam

Biedrība piedāvā arī iespēju vecajām mantām dot otru dzīvi, tās pārveidojot par ko citu. Šoreiz – tikt pie pārnēsājama akumulatora telefonam.

“Es pieļauju, ka mums katram ir mājās kāda lieta, kas salauzta stāv stūrī, ar domu – it kā vēl normāls, ārā nemetīšu, bet tā tikai krāj putekļus. Aicinājām atnest vecā klēpjdatora baterijas, citādi tās izmestu ārā, bet mēs dodam iespēju tās turpināt izmantot,” klāsta Krišjānis.

foto: Juris Rozenbergs
"Repair cafe Riga" valdes locekļi Lāsma Īvaska un Krišjānis Liepa aicina padomāt, vai vienmēr salūzusī manta jāmet ārā.

Datora baterijas bieži beidz darboties, ja viens no barošanas blokiem saplīst, taču tajās ir vairāki šādi bloki un pārējie, visticamāk, turpinās strādāt. “Ja ir pareizie instrumenti, tas reāli ir pāris minūšu darbs. Uzzināt, kuras baterijas vēl strādā, salikt iekšā vāciņā, un gatavs,” teic Lāsma. Rezultāts – uzlādējams akumulators telefonam, kuru var pieslēgt, ja tālrunis izlādējas un cita strāvas avota nav.

Divriteņi, drēbes, elektronika

Abiem jauniešiem šī ir tikai papildu nodarbe. Lāsmas galvenais darbs ir pilsētvides jautājumi biedrībā Free Riga, Krišjānis ir nodarbināts vairākās nevalstiskajās organizācijās.

Katru reizi viņi cenšas izdomāt jaunus piedāvājumus, šoreiz tās ir datora baterijas, citreiz rotaslietas vai kas cits. Trīs kategorijas gan ir pastāvīgas.

“Divriteņu labošanas stacija ir visos pasākumos, varbūt izņemot pašā ziemas vidū. Vēl mums ir elektronikas meistari un šūšanas dāmas, tās ir trīs galvenās lietas. Reizēm mēģinām atrast kādu ekstra lietu, piemēram, vienreiz bija iespēja salabot šujmašīnas,” atklāj Lāsma.

foto: Juris Rozenbergs
Darbnīcā ir iespēja salabot savu elektrotehniku un pie reizes iemācīties ko jaunu.

Iespēja vācu studentam

Koku paēnā pagalmā pie divriteņa darbojas Leons – Erasmus programmas vācu students no Bonnas: “Ierados augustā un došos prom decembra beigās, šim laikam nopirku riteni. Tagad laboju aizmugurējo kameru. Domāju, ka nopirku saplēstu, jo izbraucu tikai vienreiz un riepa jau bija tāda.”

Lietoto divriteni par 55 eiro Rīgas Ekonomikas augstskolas students iegādājies veikalā "VeloDepo", un, kaut vācietis pieradis savu braucamo labot pats, Latvijā viņam gluži vienkārši nebija vajadzīgo instrumentu. Tāpēc talkā nācis draugs, kurš pastāstījis par mantu labotavu.

foto: Juris Rozenbergs
Studentam Leonam no Vācijasšī ir lieliska iespēja salabot Rīgā nopirkot lietoto velosipēdu.

Leons šādu pasākumu vērtē godam: “Tas ir lieliski, ja cilvēki paši var organizēt šādas darbnīcas, izmanto savu brīvo laiku un palīdz citiem ar zināšanām.”

Ekspertu komanda

Gadu laikā izveidojusies sava ekspertu komanda. Krišjānis atzīst: “Vislielākais izaicinājums ir atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām, kuri būtu ar mieru būt brīvprātīgie. Pašreizējie meistari tāpat kā mēs rēķinās, ka ziedos savu laiku katra mēneša pēdējā sestdienā. Pat ja viņi neko nenopelna, tik un tā laiks tiek pavadīts, apmainoties ar zināšanām.”

Neviens no viņiem gan nav profesionāls meistars, kas šādi pelna iztiku ikdienā. “Viņi visi ir zinoši cilvēki, kuriem pašiem šis ir interesants piedzīvojums,” piebilst Lāsma.

foto: Juris Rozenbergs
Anna Renāte palīdz sašūt drēbes. Viņa novērojusi, ka bieži jānāk talkā glābt bikses.

Meistare Anna Renāte palīdz salāpīt drēbes un vajadzības gadījumā no nevajadzīgajiem audumiem uzšūs maisiņu. Savu sadarbību ar mantu labotavu viņa sāka pirms diviem gadiem: “Repair cafe Riga meklēja meistaru, kas varētu palīdzēt šūt, jo viņiem bija šujmašīna, bet meistars pazudis. Bieži jāpalīdz labot bikses, jo tās kājstarpē plīst.”

Ja vēlas auduma maisiņu, gribētāji var nāk ar saviem nevajadzīgajiem krekliem vai citu drēbi, bet, ja nav, liela bēda nebūs. Biedrībai ir sakrājusies jau vesela kaste šim nolūkam.

Prieks par paša salaboto

Krišjānis komandai pievienojies pēc tam, kad bija atnācis palīdzēt kā brīvprātīgais, un priecājas apgūt ko jaunu: “Manam tētim padomju laikā bija nepieciešams zināt, kā pašam visu labot, bet es esmu piedzimis tieši pēc tam. Bērnībā no viņa neko neiemācījos, bet tagad domāju, ka tās taču ir noderīgas prasmes.”

foto: Juris Rozenbergs
Meistari labošanas darbus uzrauga un pamāca, remonts jāveic pašam.

Lāsma nav gribējusi savu laiku izšķērdēt veltīgi: “Citās valstīs brīvprātīgā darba kultūra ir attīstītāka nekā Latvijā. Šeit bieži vien cilvēki nemaz neiedomājas, ka viņi varētu iesaistīties biedrībās un organizēt pasākumus. Tas katram ir mazs ieguldījums katru mēnesi, nav nekas tāds, kas ļoti jāupurē.”

Abi uzsver, ka šeit tavā vietā neko nelabos – mērķis ir iemācīties darīt pašiem, meistari tikai pamācīs un dos padomus. “Man vislielākā cīņa bija ar bezvadu austiņām, tām stīpa bija no plastmasas un tāpēc turpināja plīst. Tikai pēc trijiem Repair cafe pasākumiem man izdevās atrast paliekošu risinājumu. Tagad austiņas joprojām darbojas,” priecājas Krišjānis.

Viens no pēdējiem Lāsmas darbiem ir termokrūzes remonts, bet lielāko lepnumu viņai rada cits veikums – iPhone lādētāja kabelis. “Tas visiem plīst ik pēc trīs mēnešiem, man noteikti. Mēs attaisījām un salabojām, tikai plastmasa jāsaplēš. Aptinām ar izolācijas lenti, un tagad man lādētājs stāv darbā, ja kādam vajag, varu iedot.” Jā, nav ļoti glīts, taču darbojas.

foto: Juris Rozenbergs
Bikšu glābšanas procedūra.

Biedrība Rīgā nenozīmē, ka gribētāji nevar līdzīgu veidot citur. Šādi pasākumi ir notikuši arī Liepājā, Daugavpilī, Ikšķilē, Talsos, tikai Repair cafe Riga pagaidām ir vienīgā, kas darbnīcas rīko pastāvīgi. Nākamā reize būs 27. oktobrī.