Pēc 8 gadus ilgušas mātes cīņas beidzot tiesā Ingas iespējamos slepkavas

Lai arī visas pazīmes liecināja, ka Inga visdrīzāk varēja būt piekauta, nogalināta un pēc tam, lai slēptu nodarītā pēdas, viņas civilvīrs Mariss Švābe ar draugu Andreju Dargiļu jaunieti izmetis no piektā stāva – pa viņu dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā, logu, policija, izmeklētāji un tiesa vairāku gadu garumā pastāvēja uz to, ka notikusi pašnāvība. Ja tā tik tiešām bijusi pašnāvība, tad tā notikusi visnotaļ dīvainos apstākļos. Ir vairāki neatbildēti jautājumi:

* kādēļ dzīvokļa, no kura izkrita vai tika nomesta Inga, sienas bija notašķītas asinīm;

* kādēļ viņa uz bruģa nokrita pozā, kādā nebija iespējams (to noteica ekspertīzes gaitā);

* kāpēc izmeklētāji neņēma vērā melu detektora rādījumus, kas liecināja, ka apsūdzētais meloja;

* kādēļ tika ignorētas liecības, ka pirms nāves pret Ingu apsūdzētie veica vardarbību?

Šie ir tikai daži no neatbildētiem jautājumiem.

Māte: manu meitu slepkavas izgrūda pa piektā stāva logu

2008. gada 23. martā Inga Vinogradova izkrita pa piektā stāva logu un zaudēja dzīvību. Ekspertīze liecināja, ka aizdomās turētais viņas civilvīrs Mariss Švābe melojis, taču policija lietu slēdza.

Liktenīgajā naktī Inga ar dzīvesbiedru un viņa draugu Andreju Dragiļu atgriezās dzīvoklī Ģertrūdes ielā no kādām svinībām. Drīz vien, ap pusdiviem naktī, Inga zvanīja savai mātei Inai Meijai uz Ķeipeni Ogres novadā un raudot stāstīja, ka abi vīrieši viņu sit.

Māte stāsta, ka telefonā dzirdējusi gan sitienu trokšņus, gan meitas izmisīgos kliedzienus sāpēs. Meija ar tuviniekiem nekavējoties steidza palīgā. Kamēr viņa vēl mēģināja sazvanīt meitu, tuvinieki izsauca policiju, taču, ierodoties Rīgā, bija jau par vēlu – jaunā sieviete gulēja pie mājas zemē mirusi... Ingas brālis iegāja dzīvoklī un, kā pats vēlāk presei stāstīja, ieraudzīja ar asinīm notašķītas sienas.

Medicīniskās ekspertīzes atzinumā nelaiķei konstatēti miesas bojājumi, kas nevarēja rasties, tikai izkrītot no piektā stāva loga – piemēram, plaši zemādas asins izplūdumi uz apakšstilbiem un citām ķermeņa daļām, liels nobrāzums uz vēdera, sista brūce galvā ar sarecējušām asinīm. Iespēju, ka savainojumi sievietei nodarīti vēl pirms kritiena, pieļāvuši arī medicīnas un kriminālistikas eksperti.

Pārbaude ar manekenu liecina par noziegumu

Vinogradovas apģērbs vietām bijis mitrs un iesārts, it kā no tā ar ūdeni būtu mazgāti asins traipi. Drēbes bija saplēstas tā, it kā tas būtu noticis vardarbības rezultātā, taču policija šos apstākļus pienācīgi neizmeklēja, stāstīja bojā gājušās māte. Zīmīgi, ka pret Ingas dzīvesbiedra draugu, pēc Meijas teiktā, bija sākti vairāki kriminālprocesi par miesas bojājumu nodarīšanu sievietēm, taču tie izbeigti.

Trasoloģiskās ekspertīzes atzinumā teikts, ka pastāv liela varbūtība, ka Vinogradova nav pati izlekusi pa logu. Tas secināts, izpētot un analizējot pozu, kādā atrasts līķis, un vietu, kurā piezemējās ķermenis.

„Eksperta atzinuma secinājumu daļā ir norādīts, ka cietusī Vinogradova loga ailē pirms krišanas neatradās ne sēdus, ne stāvus pozā, bet guļus pozā, ar galvu uz priekšu – pa labi, kas ar lielu varbūtību norāda, ka pirms krišanas Vinogradovu turēja rokās kāda cita persona,” savās sūdzībās valsts amatpersonām raksta viņas māte.

Arī pēc Sporta pedagoģijas akadēmijas speciālistu veiktā izmeklēšanas eksperimenta ar manekeniem secināts, ka Vinogradova nav izkritusi vai izlēkusi pa logu, bet viņu pa to, visticamāk, izmetuši divi cilvēki, atstāsta māte.

Policija melu detektoram netic

Ingas vēlme padarīt sev galu ir apšaubāma, viņa bijusi dzīvespriecīga, studēja jurisprudenci augstskolā „Turība”, strādājusi apdrošināšanas uzņēmumā. Vienu reizi sieviete atklājusi draudzenei, ka Mariss viņai iesitis, tomēr prom nav gājusi, turklāt lūgusi radiem aizdot Marisam 10 000 latu (14 230 eiro) biznesa uzsākšanai. Brālis atrunāja, un dienu pirms traģēdijas Švābe saņēmis atteikumu.

Vinogradovas dzīvesbiedrs pārbaudīts poligrāfa jeb melu detektora ekspertīzē, un tajā atzīts, ka viņš melo, apgalvodams, ka sieviete izdarīja pašnāvību. Vēl vairāk – melo arī, sacīdams, ka nav izgrūdis Ingu pa logu.

Nekas no minētā Valsts policiju nav pārliecinājis par nežēlīgu noziegumu – pēc vairāku gadu izmeklēšanas 2013. gadā nolēma kriminālprocesu izbeigt. Melu detektora ekspertīzes slēdziens nevarot būt simtprocentīgi drošs vainas pierādījums, aizdomās turētais esot bijis šoka stāvoklī, uzskatīja izmeklētāji.

Pierādījumi ir pazaudēti un pat iznīcināti

„Tagad pavisam noteikti saprotu, ka mani pieņēmumi par policijas (..) vēlēšanos šo lietu novilcināt un izbeigt, neņemot vērā lietā esošus pierādījumus, ir bijuši pamatoti,” sūdzībās prokuroram, iekšlietu ministram un ģenerālprokuroram raksta Meija. „Lietas materiālos ir atrodamas ziņas, ka daļa no lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem ne tikai netika pārbaudīta, bet pat tika nozaudēta, sabojāta, iznīcināta!”

Advokātu birojs „Eiropas tiesību birojs” sniedzis atzinumu, ka izmeklēšanā ir pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Ingas tuvinieki pārsūdzēja policijas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, tomēr Rīgas tiesas apgabala prokurore atkal sūdzību noraidīja. Meijas advokāts pauda apņēmību šo lēmumu pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram. Tagad lietas izskatīšana beidzot atjaunota.

Māte cer uz taisnīgu tiesu

Otrdien, 23. februārī, Latgales priekšpilsētas tiesā uz apsūdzēto sola atkal sēdīsies Švābe un Dragiļs. Viņus tiesās krimināllietā par slepkavību grupā, par ko pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta draud pat mūža ieslodzījums.

Mirušās jaunietes māte Ina Meija aģentūrai LETA pastāstīja, ka visus šos gadus izmeklēšana virzījās tikai uz pašnāvības versiju, kaut jau no 2008. gada tā tika izslēgta ar lietā esošiem pierādījumiem.

„Neraugoties uz minēto, pēc kriminālprocesa atjaunošanas izmeklētāji joprojām turpināja virzīt pašnāvības versiju, nosakot veikt mirušās pēcnāves psiholoģisko ekspertīzi, kaut gan eksperti kategoriski izslēdza jaunietes pašnāvību kā tehniski pat neiespējamu,” skaidro bojāgājušās jaunietes ģimenes pārstāvji.

Bojāgājušās Ingas māte norādījusi, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka abi apsūdzētie nestrādā, tādēļ jāsecina, ka viņas kā cietušās tiesības uz kompensāciju būšot tikai „formāls pasākums”. „Galvenais, par ko es tagad domāju un uz ko pēc astoņu gadu ilgas cīņas ceru, ir tomēr panākt taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesu un lai vainīgās personas atbild par izdarīto,” saka Meija.