Loskutovs skaidro, kāpēc, viņaprāt, KNAB darbinieki tikpat kā nestrādā

Viņš intervijā žurnālam "Ir" pauda uzskatu, ka KNAB ar korupcijas apkarošanu kaut kas nav kārtībā, jo "apkarošana ļoti cītīgi strādā uz to", lai KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku publiski pasniegtu kā nespējīgu un nevarīgu, jo apkarošanas darba rezultāti nav tas, ko Streļčenoks var pilnā mērā ietekmēt.

"Tas nozīmē - ja apkarošanas darbinieki grib kaut ko uzlikt uz bremzēm, viņi to uzliks. Tādā veidā viņiem ir ļoti labas iespējas manipulēt gan ar reālajiem KNAB darba rezultātiem, gan sabiedrības priekšstatu par darba rezultātiem. Ja operi [jeb operatīvie darbinieki], kurus vada [KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris] Jurašs izmeklētājiem nesagatavo materiālus, viņiem ļoti grūti pašiem atrast kaut ko procesa sākšanai. Man ir pieņēmums, ka apkarotāji apzināti strādā minimālā režīmā, lai nevarētu teikt, ka viņi neko nedara. Viņi nogaida, kad nomainīsies priekšnieks. Ja viņiem būs labs priekšnieks, būs sprādziens ar apkarošanas rezultātiem. Tas ir mans pieņēmums," intervijā norādījis Loskutovs.

Vaicāts, vai Streļčenoks ir labs biroja vadītājs un viņam jāturpina darbs, Loskutovs atbildēja, ka viņš neredz iemeslus, kāpēc Streļčenoks būtu no amata jāatbrīvo.

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs arī uzskata, ka Streļčenokam bija pamats atbrīvot no amata savu vietnieci, pašreizējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Loskutovs ir viens no autoriem KNAB likuma grozījumiem, kurus asi kritizējusi KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība.

Saeima pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja KNAB likuma grozījumus, kas paredz, ka KNAB priekšnieku varēs atbrīvot no amata, ja viņš būs pieļāvis nolaidību, kā rezultātā būs radīts būtisks kaitējums valstij vai personai.

Likuma grozījumus Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.

Parlamentāriešu atbalstītais priekšlikums paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki atrodas valsts dienestā un to dienesta tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums vai Valsts pārvaldes iekārtas likums.