foto: Inese Kalēja
Jaunas skolas būve sanaido Mežaparka iedzīvotājus
Šos Mežaparka mazdārziņus drīzumā plānots nolīdzināt līdz ar zemi un vietā uzbūvēt jaunu sākumskolu. Dārziņu saimnieki protestē, bet vietējo bērnu vecāki uzskata citādi.
2018. gada 25. septembris, 06:16

Jaunas skolas būve sanaido Mežaparka iedzīvotājus

Elmārs Barkāns

Kas Jauns Avīze

Rīgas domes lēmums Mežaparkā, Sudrabu Edžus ielā, mazdārziņu vietā būvēt jaunu pamatskolu Mežaparka iedzīvotājus nostādījis ierakumu dažādās pusēs – vieni ir par, otri – pret. Rātslaukumā 27. septembrī rīkos piketu pret apbūvi, bet skolas aizstāvji raksta vēstules, aizstāvot skolas būvniecību.

Rīgas pašvaldība nevēlas atkāpties no idejas celt skolu, jo Mežaparks ir viens no retajiem galvaspilsētas rajoniem, kur nav normālas skolas, un vienīgā vieta, kur to būvēt, esot tikai mazdārziņu vietā. Mežaparka ģimenes dārziņi un Mežaparka skolas atbalsta biedrība pauž kardināli atšķirīgus viedokļus.

Mazdārznieki protestē

Pašlaik šajā vietā ir 74 mazdārziņi, kuri tur ierīkoti 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, un to nomnieki nevēlas to likvidāciju.
Mežaparka mazdārziņa nomniece Inese Kalēja pauž: “Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova nostāja ir kategoriska, viņi nevēlas izskatīt citus variantus, kur varētu būvēt Mežaparkā skolu, bet tādi varianti ir! Mežaparks sākotnēji tika veidots kā dārzu pilsēta. Padomju laikā, rupji runājot, tika "izvarots ar silikātķieģeļu mājām, bērnudārziem un militārajām iestādēm, kas atrodas Ezermalas ielā. Padomju laiks apšņikāja apbūves gabalus, kādēļ no tiem izzuda dārzi un augļkoki. Tur šobrīd ir daudz degradētu teritoriju, kur būvēt skolu.” Kalēja atgādina, ka Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā – ir veidota par godu Rīgas 700 gadu jubilejai: “Man šķiet, ka simboliski šie mazdārziņi ir kā robežšķirtne, tie nav ideāli, bet mēs apzināmies, kur atrodamies un cenšamies tos sakopt!”

Tas nav nekas jauns

Ir arī pretējs viedoklis. Mežaparka skolas atbalsta biedrības valdes locekle Inita Andžāne teic: “Vietējie par skolas būvniecību iestājas jau vairākus gadu desmitus, vēl kopš tā laika, kad Nils Ušakovs nebija pilsētas mērs. Tie ir meli, ka tikai tagad pēkšņi kāds nolēmis būvēt jaunu skola, ka tā tur būs, visi zināja jau gadiem. Tagad atnāk kaut kādi burkānēdāji un pasaka, ka skolu tur nevarot būvēt! Ja tās tur nebūs, būs krusts pāri. Līdz šim mēs neesam gribējuši naidoties ar Mežaparka ģimenes dārziņiem un esam turējuši muti, bet tagad, kad pret skolu tiek rīkots pikets, to vairs nedarīsim.”

Mežaparka vecāki ir parakstījuši domei adresētu vēstuli, pieprasot jaunu skolu. “2011. gadā tika veikta nopietna aptauja par to, vai Mežaparkā vajag skolu. To, ka vajag, pierāda ne tikai tas, ka tādas bija vairākuma atbildes. Un tāpēc mēs ļoti augstu vērtējam, ka beidzot pēc desmit gadu gaidīšanas lēmums ir pieņemts iedzīvotāju interesēs,” gandarījumu pauž Andžāne.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence informē, ka dārziņi atrodas uz pašvaldības zemes, kas ir iekļauta domes funkciju veikšanai nepieciešamo zemesgabalu sarakstā. Minētā teritorija ir izvēlēta kā vispiemērotākā izglītības iestādes būvniecībai. Departaments vērsīsies domes Īpašumu departamentā ar priekšlikumu par citas teritorijas izveides iespējām pastāvīgu ģimenes dārziņu ierīkošanai.

Citas vietas neesot

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs komentē: “Konkrētā vieta skolas būvniecībai izvēlēta, jo vienkārši citas nav – tā ir vienīgā. Mežaparkā esošā Jāņa Poruka sākumskola ir sliktā tehniskā stāvoklī, neatbilst nekādiem standartiem, tā ir 3000 kvadrātmetru plaša, un šādā teritorijā izbūvēt jaunu nav iespējams. Jautājums ir viens: vai mēs gribam Mežaparkā redzēt skolu vai tikai likvidējam esošo sākumskolu un vietā neveidojam neko jaunu?”
Pašvaldība vairākus gadus meklējusi nekustamo īpašumu skolas celtniecībai. Izskatīts jautājums par Inčukalna ielu, bet vecāki šo vietu neakceptēja, bet citu pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemes gabalu Mežaparkā nav.

“Izskatīts jautājums, ka varbūt pārņemt no valsts graustu Ezermalas ielā, kur padomju laikā bija kara hospitālis, bet to paredzēts nodot Krievijai, cits jautājums jau ir, vai Krievija to gribēs, bet īpašums ir apgrūtināts. Un vispār vecā ēkā ir diezgan grūti integrēt visas jaunās prasības – ventilāciju un tā tālāk. Vieglāk modernu skolu veidot no jauna,” skaidro Burovs.
Arī vecie pilsētas plāni norādot, ka šeit skola bijusi plānota jau sen – 1984. gadā izpildkomiteja ar mazdārziņu nomniekiem noslēgusi nomas līgumus tikai uz pieciem gadiem bez tiesībām tos apbūvēt, ar domu, ka te varētu būt publiska būve.

Skolu varētu atklāt pēc dažiem gadiem

Jauno Mežaparka skolu plānots celt uz 2,4 hektārus liela zemes gabala, būs arī sporta komplekss un rotaļlaukumi. Mācīsies aptuveni 500 bērnu no 1. līdz 6. klasei. Drīzumā tiks izsludināts metu konkurss, celtniecība varētu sākties 2020. gadā, bet jauno mācību gadu skolā varētu atklāt 2021. vai 2022. gadā.
Jāuzsver, ka skolu plānots izveidot arī kā zaļo skolu – ar dārzeņu lauciņu. Par šādu iespēju Burovs jau esot runājis ar populāro pavāru un zaļā dzīvesveida piekritēju Mārtiņu Rītiņu.
Par mazdārziņu nākotni Burovs spriež: “Jebkurā pilsētas teritorijā mazdārziņi ir tikai pagaidu process. Katrai teritorijai ir savs laiks. Tāpat kā pirms kāda laika mazdārziņi tika likvidēti Skanstes ielā, tas būs arī šeit. Nedomāju, ka Mežaparkā mazdārziņiem varētu būt kāda cita teritorija, bet tādas iespējas ir citur – Vidzemes priekšpilsētā un Lucavsalā, kur pašvaldība nomas līgumus par mazdārziņu lietošanu slēdz uz pieciem gadiem. Līgumi par konkrētajiem mazdārziņiem varētu tikt slēgti līdz nākamā gada beigām.”