Augstākā tiesa nostājas Rīgas pusē lietā par ģimeni, kurai nav paticis neviens no 3 piedāvātajiem dzīvokļiem
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta kādas ģimenes prasība pret Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu par lēmumu izslēgt ģimeni no dzīvokļu rindas sociālās palīdzības saņemšanai, pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
Ģimene no dzīvokļu rindas tika izslēta pēc tam, kad bija atteikusies no trim tai piedāvātajiem mitekļiem. Ģimene šādu lēmumu apstrīdēja tiesā. AT spriedumā atzina, ka apgabaltiesa, novērtējot pierādījumus, nav pieļāvusi procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas būtu noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.
Pieteicēji, pirmkārt, uzskatīja, ka pašvaldības piedāvātās dzīvojamās telpas nebija atbilstošas likuma prasībām, jo tajās bija nepieciešams veikt kapitālo remontu. Šajā saistībā lietā tika noskaidrots, ka pašvaldības piedāvātajos dzīvokļos nav bijusi nepieciešamība nomainīt nolietojušos būves nesošos elementus vai veikt tādus funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, kuru veikšanai būtu nepieciešams būvvaldē iesniegt attiecīgus dokumentus. Ja tādi apstākļi būtu konstatējami, tas raksturotu būves atjaunošanas nepieciešamību un attiecīgi arī izīrētāja atbildību patstāvīgi veikt šos darbus, kā to paredz likums "Par dzīvojamo telpu īri".
Līdz ar to, AT ieskatā, lai arī ir pašsaprotama pieteicēju vēlme dzīvot kvalitatīvā dzīves vidē, tomēr pieteicēju vispārēja neapmierinātība ar piedāvātajos dzīvokļos esošo sienu, grīdu vai griestu kvalitāti, kā arī santehniku pati par sevi vēl neraksturo to, ka šie dzīvokļi nav bijuši pastāvīgai dzīvošanai derīgi likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" izpratnē.
Tāpat pieteicēji uzskatīja, ka pašvaldībai, ņemot vērā viņu ģimenē esošo cilvēku skaitu, vajadzēja piedāvāt izīrēšanai tādus dzīvokļus, kuros bija vairāk nekā divas istabas.
Lai arī AT atzina, ka, piedāvājot pieteicējiem izīrēšanai divistabu dzīvokli, nav konstatējama neatbilstība Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas nosaka to, cik iespējami lielu dzīvokli, istabu skaita ziņā, pašvaldība var piedāvāt ģimenei, ņemot vērā tajā esošo cilvēku skaitu, vienlaikus AT spriedumā vērsa uzmanību, ka pietiekama dzīvojamā platība ir svarīgs mājokļa kvalitāti raksturojošs elements. Proti, šajā saistībā, lai raksturotu mājsaimniecību pārapdzīvotības jautājumu, Eiropas Savienības Statistikas birojs ir izstrādājis kritērijus minimālā istabu skaita noteikšanai mājsaimniecībā, par pamatu ņemot vērā personu vecumu, dzimumu un viņu sasvstarpējo saikni.
Atbilstoši šai metodikai mājsaimniecību par pārapdzīvotu uzskata, ja, piemēram, persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot pieaugušo pāri, netiek nodrošināta ar atsevišķu istabu. Tādējādi, aplūkojot lietā esošo situāciju no pārapdzīvotības perspektīvas, var secināt, ka pieteicējiem tika piedāvāts izīrēšanai tāds dzīvoklis, kas saskaņā ar šiem kritērijiem atbilst pārapdzīvotas mājsaimniecības pazīmēm.
Tomēr, kā norādīja AT, ir jāpatur prātā tas, ka minētie kritēriji pirmām kārtām ir noteikti, lai statistikas nolūkos būtu iespējams apkopot un sniegt datus, nevis lai dalībvalstīm noteiktu juridiski saistošus priekšrakstus.
Tādējādi minētais apstāklis konkrētajā gadījumā nevar mainīt tiesas iepriekš izdarīto secinājumu par to, ka lietā nav konstatējama neatbilstība saistošo noteikumu normām. AT ieskatā, minētie apsvērumi par mājsaimniecību pārapdzīvotību būtu ņemami vērā, pašvaldībai tiecoties pilnveidot sociālās palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā.
