Edgars Pastars: "Pārstāvēt biznesu pret valsti morāli ir vieglāk nekā tiesāties pret pensionāriem"

Jurists gan uzskata, ka būtu varējis turpināt iesākto darbu un dot lielu ieguldījumu valsts institūcijās, jo viņam bijis mērķis atgriezties Saeimā un kopā ar jauno paaudzi veidot tur juridisko zināšanu centru. "Tas bija diezgan ambiciozs plāns, bet tika izvēlēts cits ceļš, un negribēju tur palikt kā mūžīgi neapmierinātais darbinieks," atzīst Pastars.

Draugi un paziņas viņam dažreiz esot jautājuši, vai privātajā sektorā nav sirdsapziņas pārmetumu, ka "visādi nelieši jāaizstāv". "Bet es varu izstāstīt, kur man bija sirdsapziņas pārmetumi, strādājot valsts pusē! Daudzās lietās pārstāvēju Saeimu Satversmes tiesā."

"Ja tu sāc valsts vārdā cīnīties pret Latvijas pilsoņiem pensionāriem, tas sirdsapziņu nebūt nemierina - lietas par priekšlaicīgās pensionēšanās ierobežojumiem, par atvilkumiem no pensijām strādājošajiem pensionāriem krīzes laikā, par pensiju aplikšanu ar nodokļiem... Tad ir jautājums, kur sirdsapziņa grauž vairāk - pārstāvot biznesu tiesvedības strīdos ar valsti vai pārstāvot valsti strīdos ar veciem ļaudīm - tajā laikā tādu lietu bija ļoti daudz. Tad es labāk izvēlos pārstāvēt biznesu pret valsti," stāsta Pastars.

Bijušais Saeimas jurists tagad cer, ka likuma grozījumus, kas atturētu augstus valsts ierēdņus no pāriešanas "pretējā pusē", nerakstīs, skatoties uz viņa piemēru, jo tas neesot īstais skatupunkts. "Protams, ejot no valsts uz privātajām struktūrām, ierobežojumiem būtu jābūt. Bet tad ir jāskatās, ko esi darījis. Piemēram, strīdā par gāzi es ar šo jautājumu pirmoreiz saskāros, strādājot ārpus valsts pārvaldes. Kamēr biju pārvaldē, netiku pat pieskāries nevienam dokumentam, kas būtu ar to saistīts."

Pastara ieskatā, vajadzētu valstij vajadzētu paredzēt elastīgu iespēju izvērtēt interešu konflikta esamību. Piemēram, stājoties valsts darbā, būtu jāzina, ka konkrēti ierobežojumi var pastāvēt, "savukārt ejot prom un zinot, uz kurieni iesi, jāraksta iesniegums tai iestādei, no kuras aizej, lai tā dod atzinumu, vai man būs interešu konflikts," piedāvā jurists, piebilstot, ka atteikumam vajadzētu būt pārsūdzamam.

Lūgts paskaidrot, kāds tad īsti bija iemesls aiziešanai no darba valsts pārvaldē, Pastars norāda, ka nepietiekamas algas dēļ viņam nācies darīt vairākus papilddarbus, tomēr galvenais apsvērums bijis tas, ka jurists juties nenovērtēts, un tas, ka bieži bijis redzams tikai darba process, bet ne rezultāts.

Savukārt amatu bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejā Pastars savulaik atstājis tāpēc, ka komandā valdījuši atšķirīgi viedokļi par darbu. "Bet toreiz vēl neaizgāju uz privāto sektoru, lai gan iespēja bija, - atgriezos Saeimā ar domu, ka vēl kaut ko varu valstij izdarīt."

Bijušais Saeimas Juridiskā biroja eksperts Pastars nesen aizgāja no darba valsts pārvaldē un sāka strādāt zvērinātu advokātu birojā "Cobalt", kur viņš cita starpā pārstāv AS "Latvijas Gāze", kurai ir pretējas intereses ar valsti gāzes tirgus liberalizācijas jautājumos. Paralēli Pastars sniedz juridiskos pakalpojumus arī valsts pārvaldes iestādei - Valsts kontrolei.