FOTO: kā izskatās mūžam aizsalušajā Svalbāras sēklu noliktavā un kā turp nogādās paraugus no Latvijas?

Pasaulē ir aptuveni 1700 gēnu banku, kurās tiek glabāti pārtikas kultūraugu sēklu paraugi, taču daudzas no tām ir salīdzinoši nedrošas, nepietiekami finansētas un nav pasargātas ne no vērienīgām dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm, piemēram, kara. 

Kultūraugu kolekciju var sabojāt tāds nieks kā traucējumi noliktavas saldētavas funkcijās, un sēklas paveida pilnīga zaudēšana ir salīdzināma ar dinozauru vai jebkuras dzīvnieku sugas izmiršanu, proti, tā ir neatgriezeniska.

Pēdējā augu šķirņu izdzīvošanas cerība

Tieši speciālistu apzināšanās par nacionālo gēnu banku ievainojamību noveda pie idejas veidot globālo sēklu glabātuvi, kura kalpotu kā droša rezerves noliktava pārtikas kultūraugiem. 

Svalbāras arhipelāgā izveidotās noliktavas uzdevums ir pasargāt sēklas no iepriekšminētajām iespējamajām dabas un cilvēka radītajām katastrofām, kā arī klimata izmaiņām.

Nepieciešamības gadījumā nākamajām paaudzēm būs iespēja turpināt pārtikas vajadzībām audzēt konkrētos kultūraugus no saglabātajiem sēklu paraugiem.

Šajos platuma grādos valdošais mūžīgais sals un biezās klinšu sienas, kurās iebūvēta noliktava, garantē, ka sēklu paraugi paliks sasaluši pat gadījumā, ja noliktava zaudē elektroenerģijas padevi.

Lai saglabātu sēklas, nepieciešams uzturēt ap -18 grādu (pēc Celsija) temperatūru, kas ir optimālā šim uzdevumam.

Latvija plāno noglabāt 180 sēklu paraugu

Svalbāras sēklu glabātuvē ir vieta 4,5 miljoniem dažādu kultūraugu paveidu sēklu. Paredzēts, ka noliktavā tiek uzglabātas 500 sēklas no katra paveida, tātad kopumā var tikt uzglabāti 2,5 miljardi sēklu.

Šobrīd noliktavā tiek uzglabāti 968 000 paraugu no teju visām pasaules valstīm. Jau šobrīd Svalbārā esošā sēklu kolekcija ir visplašākā pasaulē, taču, saskaņā ar Zemkopības ministrijas izplatīto informāciju, ir noslēgts līgums, kas paredz, ka mūsu teritorijai raksturīgās sēklas Svalbārā nākotnē uzglabās arī Latvija.

“Latvija šobrīd sākotnējā stadijā plāno Globālajā sēklu glabātuvē ievietot 180 sēklu paraugu. Galvenokārt tie būs graudaugu, linu, pākšaugu un daudzgadīgo zālaugu sugu sēklu paraugi,” informēja ministrijā.

Patlaban notiekot pēdējo juridisko nianšu saskaņošana un, domājams, tuvāko nedēļu laikā līgums būs gatavs parakstīšanai.

Komentējot, kādas Latvijai būs sēklu paraugu uzglabāšanas izmaksas, ZM norādīja, ka par glabāšanu izmaksu nebūs, taču izmaksas būs par sēklu paraugu nogādāšanu Oslo.

Līgumu ar Svalbāras sēklu glabātuvi par sēklu paraugu izvietošanu Globālajā sēklu glabātuvē Arktikā parakstīs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” direktors Jurģis Jansons, jo šajā institūtā atrodas Latvijas kultūraugu gēnu banka.

“Silava” vadošais pētnieks Dainis Edgars Ruņģis sarunā ar Jauns.lv skaidro, ka sēklas uz Oslo var nogādāt ar pastu vai kurjera palīdzību. Par izmaksām gan šobrīd vēl spriest ir pāragri.

Pēcāk sēklas (tās tiek nogādātas speciālā melnā kastē) pārņem Norvēģijas valdības instances, kuras tās bez papildu samaksas nogādā Svalbāras glabātuvē. Šāds process tiek organizēts divas līdz trīs reizes gadā.

“No Latvijas tiks sūtītas svarīgākās sēklas, šķirnes, kuru izcelsme ir Latvijā. Plānots, ka Svalbārā tās uzglabāsies uz visiem laikiem. Norvēģijas varasiestādes šos sūtījumus – melnās kastes – nepārbauda un neatver. Lai arī sēklas tiek glabātas Svalbārā, kas ir Norvēģijas teritorija, tiesības rīkoties ar valsts izvēlēto sēklu kolekciju ir tikai konkrētajai valstij,” skaidro biologs.