Atsaukušies ap 50 no Krievijas pārvesto 236 karā kritušo latviešu karavīru tuvinieki

Kā skaidroja biedrības "Brāļu kapu komiteja" priekšsēdētāju pienākumu izpildītājs un vēstures speciālists Arnis Āboltiņš, iespējams kritušajiem karavīriem tiks atrasti vēl kādi tuvinieki, jo biedrība vērsusies pašvaldībās, kas bijušas pēdējās zināmās dzīvesvietas kritušajiem karavīriem. Iespējams, ka šādā veidā izdosies vēl kādam no karavīriem atrast radinieku.

Latvijā nogādāto kritušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana plānota maija sākumā Lestenē.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā pāris dienas pirms Ziemassvētkiem uz dzimteni pārapbedīšanai tika atvesti 236 Otrajā pasaules karā Pleskavas apgabalā, Krievijā, kritušo Latvijas karavīru mirstīgās atliekas.

"Brāļu kapu komitejas" priekšsēdētājs Eižens Upmanis akcentēja, ka kritušo Latvijas karavīru mirstīgo atlieku pārvešana uz dzimteni ir unikāls gadījums ne tikai tādēļ, ka pirmo reizi notiek šāda pārvešana, bet arī tādēļ, ka izdevies identificēt visus 236 mirušos.

Šim notikumam biedrība gatavojās vairākus gadus. Kritušo karavīru apbedījumu vietas izpēte, personu identifikācija un oficiālo procedūru kārtošana, lai kritušos karavīrus varētu nogādāt uz Latviju, ilga vairāk nekā trīs gadus. To visu bija iespējams paveikt, tikai pateicoties starptautiskai sadarbībai un ar Latvijas valsts atbalstu.

Vācijas armijas pusē karojošo karavīru mirstīgās atliekas atrastas 2013.gadā - mirstīgo atlieku ekshumācija, ekspertīžu veikšana, kā arī informācijas meklēšana arhīvos esot prasījusi divus gadus.

Saskaņā ar iegūto informāciju karavīri dzīvību zaudējuši 1944.gada pavasara kaujās laikā no marta līdz jūnijam, iepriekš skaidroja meklēšanas operācijas "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits.

Ar karavīru mirstīgo atlieku atklāšanu un pārvešanu dzimtenē nodarbojās "Brāļu kapu komiteja" un "Leģenda", sadarbojoties ar organizāciju "Kara memoriāli" no Krievijas.