Jaunie vecāki - nezaudējot pabalstus - drīkstēs strādāt ceturtdaļslodzi
Labklājības ministrija plāno izstrādāt regulējumu, lai bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā vecāki varētu strādāt ceturtdaļslodzi un vienlaikus saņemt pilnu pabalstu.
Labklājības ministrs Jānis Reirs ticies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), "Māmiņu kluba" un portāla mammamuntetiem.lv pārstāvjiem.
Pašlaik zaudē 70% pabalsta
“Vienojāmies darbaspēka trūkuma apstākļos un mūsdienu darba tirgus apstākļos, kad ilgstoša prombūtne no darbavietas rada visāda veida problēmas un cilvēks izkrīt no darba tirgus, rast iespēju bērnu kopšanas atvaļinājumā esošām personām saņemt 100% pabalstus, strādājot ne vairāk kā cetur tdaļslodzi,” teic Reirs.Patlaban bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt pilnu slodzi, var saņemt valsts pabalstu tikai 30% apmērā. Konkrētu risinājumu izstrādās darba grupa, kurā būs Labklājības ministrijas un minēto organizāciju pārstāvji. Ekspertu atzinumus plānots izvērtēt septembrī.
Jādomā par pašnodarbinātajiem
Iespēju ļaut bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā strādāt pilnu slodzi, vienlaikus saņemot pabalstu pilnā apmērā, šajā parlamenta sasaukumā nav plānots izskatīt. “Nebūtu lietderīgi nākt klajā ar šādu normu parlamentā , kurš to pirms vairākiem gadiem atcēla,” norāda Reirs.Eksperti arī meklēs risinājumus gadījumiem, kad jaunie vecāki vēlas saglabāt pašnodarbināto statusu, kas pašreiz nav pieļaujams, kā arī tad, ja viņi vēlas valsts pabalsta saņemšanas laikā sākt veidot savu biznesu.
Trūkst darbinieku
LTRK pārstāvji uzsver, ka jaunie vecāki, kuri kopj jaundzimušos, varētu būt būtisks atbalsts uzņēmējiem, strādājot nepilna laika slodzi, piemēram, aizvietojot darbiniekus atvaļinājumos vai palielinātu slodžu gadījumos.
“Pašreiz daudzi uzņēmumi, ņemot vērā saasināto darbaspēka trūkumu, aicina jaunās māmiņas un tētus piestrādāt arī bērnu kopšanas laikā, taču pašreiz finansiāli tas ir neizdevīgi, jo jāatsakās no lielākās daļas valsts garantētā atbalsta. Tas nozīmē, ka biznesam ir jāmeklē citi darbinieki vai arī jāmaksā algas aploksnēs, kas savukārt veicina ēnu ekonomiku, no kā cieš valsts budžets,” teic LTRK padomes locekle Lienīte Skaraine.
LTRK biedri arvien vairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Jūlijā veiktajā kameras aptaujā noskaidrots, ka 57% uzņēmēju saskārušies ar piemērotu darbinieku piesaistes problēmām, 31% bijuši sarežģījumi, bet kaut kāds risinājums ir atrasts.
Visbiežāk trūkst strādājošo būvniecībā, pakalpojumu nozarē un mazumtirdzniecībā. Uzņēmēji ir gatavi paši apmācīt darbiniekus un nodrošināt pielāgotu jeb mainīgu darba laiku.
